Smakojošā graudcepurīte |
◄ | Dzeltenā graudcepurīte | Cystoderma carcharias | Rūsas graudcepurīte | ► |
Maza (diametrs 3-6 cm) lapiņsēne ar ļoti smalki graudainu, iesārti pelēcīgu cepurīti, kurai vidū parasti ir lēzens un mazliet tumšāks paugurs, bet gar malu - bārkstainas daļējā plīvura paliekas; ar sākumā baltām un vēlāk dzeltenīgām lapiņām, kuras ir cieši viena pie otras; ar kātiņu cepurītes krāsā, virs gredzena gludu, bet zem tā - graudainu; ar piltuvveidīgu, malā robotu ādainas konsistences gredzenu; ar nepatīkami (taču ne stipri) smaržojošu mīkstumu. Aug rudenī skujkoku un jauktos mežos, tipiski - grupās. Pareti sastopama. Nav ēdama nepatīkamās smakas un garšas dēļ, turklāt izceļas ar spēcīgu tendenci uzsūkt un uzkrāt cilvēka veselībai kaitīgo smago metālu kadmiju (sk. čehu un austriešu zinātnieku pētījumu). |
Smakojošās graudcepurītes iesārti pelēcīgā cepurīte tiešām ir ļoti smalki graudaina, paretam - arī starveidā rievota.
Vidū parasti ir lēzens un mazliet tumšāks paugurs (eksemplāram otrajā attēlā no augšas - netipiski dižs un tumšs).
Gar cepurītes malu ir bārkstainas daļējā (sākotnēji lapiņas segušā) plīvura paliekas, it īpaši - puslīdz jaunām sēnēm.
Smakojošās graudcepurītes lapiņas ir cieši viena pie otras, sākumā vēl pavisam baltas, bet vēlāk kļūst dzeltenīgas.
Smakojošās graudcepurītes kātiņu apjož piltuvveidīgs, malā robots ādainas konsistences gredzens (sk. arī zemāk).
Pats kātiņš ir apmēram cepurītes krāsā, augšpus gredzena - gluds, bet zem tā - graudains vai graudaini zvīņains.
Smakojošā graudcepurīte reti kad ir viena. |
Pētījums par neparasti spēcīgu kadmija uzsūkšanos un
uzkrāšanos smakojošajās graudcepurītēs (angļu val.):