Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Maija auzene
Calocybe gambosa (syn. Calocybe georgii)
 

Prāva (caurmērs 5-15 cm) lapiņsēne ar krēmkrāsas vai iedzeltenu (paretam arī dzeltenbrūnu), gludu un sausu cepurīti, kuras mala ilgi saglabājas ieritināta; ar plānām baltām lapiņām, kuras ir visai cieši viena pie otras un ir kātiņam taisni pieaugušas; ar samērā īsu, baltu un šķiedrainu kātiņu, kurš sākumā ir blīvs, bet vēlāk porains. Mīkstums ir balts un stingrs, tam piemīt spēcīga miltu (pēc citu domām - gurķu) smarža. Aug galvenokārt maijā lapkoku un jauktos mežos (visvairāk - mežmalās), krūmājos, parkos, dārzos un līdzīgās zālainās vietās. Par sastopamības biežumu viedokļi dalās, iespējams, reģionālo atšķirību dēļ: mūsuprāt (un ne tikai mūsu) - pareti. Vietās, kur aug raženi, mēdz veidot diezgan blīvus raganu apļus. Ēdama, uzreiz cepama; tiek uzskatīta par piemērotu zupām. Ir ziņas, ka esot normāli sagremojama pat jēla, tomēr to droši apstiprināt nevaram.

 

Maija auzenes cepurīte ir gluda un sausa, visbiežāk krēmkrāsā vai iedzeltena, tomēr paretam - krietni tumšāka (dzeltenbrūna, sk. lappuses apakšā).

Maija auzenes lapiņas ir baltas, visai cieši viena pie otras un ir kātiņam taisni pieaugušas. Kātiņš ir balts, šķiedrains, sākumā blīvs, bet vēlāk porains.

Maija auzenes vislabprātāk aug lapkoku mežos, krūmājos, parkos, dārzos un citās zālainās vietās, gandrīz vienmēr grupās, nereti pat visai ciešās.

Reizēm maija auzenes tomēr izaug arī jauktos mežos ar skujkoku pārsvaru, taču tad tās mēdz būt gana sīkas.
(Šīs uzņemtas Rīgā, Mežaparkā, pie bijušā "Bērnu dzelzceļa" trases.)

Paretam maija auzenēm cepurīte ir manāmi tumšāka - dzeltenbrūna.

 Daudzos avotos brīdina nesajaukt ēdamo maija auzeni ar apmēram tajā pašā gadalaikā augošo ļoti indīgo Patujāra šķiedrgalvīti.
 Tomēr zināma vizuālā līdzība ir vienīgi ļoti jauniem un maziem šo sugu augļķermeņiem, bet pieaugušas sēnes izskatās visai atšķirīgi.

Dažādas parastas lapiņsēnes

 

Lapiņsēnes