 |
 |
 |
||
| Patujāra šķiedrgalvīte | ||||
|
|
|
||
| Patujāra šķiedrgalvīte | ||||
| ◄ | Zilkāta šķiedrgalvīte | Inocybe erubescens (syn. Inocybe patouillardii) | ► |
|
|
|
Neliela (diametrs zem 10 cm) lapiņsēne ar radiāli škiedrotu cepurīti, kura sākumā ir smaili konusveidīga, vēlāk zvanveidīga, visbeidzot atpletusies gandrīz plakana (tomēr ar pauguriņu centrā), sakuma bālgana, vēlāk krāsojas sārta, ķieģeļsarkana vai tml., vispirms plankumaini, beigās viscaur; ar sākotnēji baltām, bet vēlāk tumsnējošām (uz pelēkiem un brūniem toņiem) lapiņām, kuras ir.cieši viena pie otras; ar gaišu mēreni garu kātiņu; ar baltu, taču griezumā sārtojošos mīkstumu. Aug jau no maija vidus zem lapkokiem, g/k cilvēka pārveidotā vidē - parkos, apstādījumos, dārzos, bet mazāk - mežos. Bieži sastopama. Stipri indīga, iedarbojas uz cilvēka organismu analoģiski sarkanajai mušmirei, tikai desmitiem reižu spēcīgāk. |
   |
Patujāra šķiedrgalvītes cepurīte ir smalki šķiedrota un vidējā vecumā plankumaini sārta, ķieģeļsarkana vai tml.
 |
Pieaugušai, taču vēl ne vecai Patujāra šķiedrgalvītei cepurīte ir zvanveida ar stipri smailu virsotni.
 |
Lapiņas ir cieši viena pie otras, sākumā baltas, bet vēlāk tumsnē uz pelēkiem un brūniem toņiem.
 |
|
 |
Sārtais tonējums Patujāra škiedrgalvītes cepurītei var būt gan ļoti izteikts, gan bezmaz nemanāms.
Daudzos avotos brīdina nesajaukt ļoti indīgo Patujāra šķiedrgalvīti ar apmēram tajā pašā gadalaikā augošo ēdamo
maija auzeni.
Taču zināma vizuālā līdzība ir vienīgi ļoti jauniem un maziem šo sugu augļķermeņiem,
bet pieaugušas sēnes izskatās visai atšķirīgi.
|
|