Patujāra šķiedrgalvīte |
◄ | Bongāra šķiedrgalvīte | Inocybe erubescens (syn. Inocybe patouillardii) | ► |
|
Neliela (diametrs zem 10 cm) lapiņsēne ar radiāli škiedrotu cepurīti, kura sākumā ir smaili konusveidīga, vēlāk zvanveidīga, visbeidzot izpletusies gandrīz plakana (tomēr ar pauguriņu centrā) un vairāk vai mazāk sārta (nevienmērīgi), un ar mēreni garu kātiņu. Tā aug zem lapukokiem mežos, parkos, apstādījumos un dārzos jau no maija. Ļoti indīga, iedarbojas uz cilvēka organismu analoģiski sarkanajai mušmirei, tikai daudzreiz stiprāk. |
Pieaugušai, taču vēl ne vecai Patujāra šķiedrgalvītei cepurīte ir zvanveida ar stipri smailu virsotni.
Pieaugušai Patujāra šķiedrgalvītei cepurīte ir smalki šķiedrota un sārta, ķieģeļsarkana vai tml.
Lapiņas ir cieši viena pie otras, sākumā baltas, vēlāk tumsnē uz pelēkiem un brūniem toņiem.
Sārtais tonējums Patujāra škiedrgalvītes cepurītei var būt gan ļoti izteikts, gan tikpat kā nemanāms.
Daudzos avotos brīdina nesajaukt ļoti indīgo Patujāra šķiedrgalvīti ar apmēram tajā pašā gadalaikā augošo ēdamo
maija auzeni.
Taču zināma vizuālā līdzība ir vienīgi ļoti jauniem un maziem šo sugu augļķermeņiem,
bet pieaugušas sēnes izskatās visai atšķirīgi.