Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Dižsardzenes un saulsardzenes
 

Dižsardzenes un saulsardzenes ir, pamatojoties uz virkni būtisku atšķirību, atzītas par atsevišķām ģintīm jau pagājušā gadsimta vidū. Dižsardzenes ir lielas un vidējas, saulsardzenes - vidējas un mazas lapiņsēnes. Visām ir kopīgs tas, ka uz gaišas cepurītes ir tumšākas zvīņas un ka kātiņu apjož gredzens, ne vienai vien sugai - izzūdošs. Taču dižsardzenēm tas ir brīvi pabīdāms augšup-lejup, bet saulsardzenēm - neizkustināms. Aug vasarā (pat no jūnija), bet īpaši - rudenī. Sastopamība - no bieži līdz ļoti reti. Dižsardzenes pārsvarā ir ēdamas, saulsardzenes - pārsvarā ne.

 

Klikšķinot uz galerijas attēla vai sugas nosaukuma, var nokļūt pie sugas ilustrēta apraksta kādā no mūsu vietnēm - fungi.lv vai senes.lv. Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem!

Dižsardzenes
 

Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, dažas sugas no dižsardzeņu ģints (Macrolepiota) mūsdienās ir pārceltas uz citu ģinti (Chlorophyllum); atbilstoši mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Latviskais nosaukums šai ģintij nav izdomāts, tā ka mums visas dižsardzenes joprojām ir un paliek dižsardzenes.

Mūsdienās viena suga no dižsardzeņu ģints (Macrolepiota), atbilstoši sporu krāsai un dažām citām īpašībām, ir pārcelta uz sārtsporeņu ģinti (Leucoagaricus); atbilstoši mainījies sugas latīniskais nosaukums (jaunais dots pēc slīpsvītras). Tomēr latviskais nosaukums joprojām tiek saglabāts vecais, tāpēc suga ir atstāta arī šajā lappusē.

 



Lielā dižsardzene
Macrolepiota procera
Milzīga (līdz 30 cm ø, 35 cm augsta). Ēdama pat jēla.
Sarkstošā dižsardzene
Macrolepiota rhacodes / Chlorophyllum rhacodes
Apmēram divreiz mazāka nekā lielā. Griezumā sarkst.
Dārza dižsardzene
Macrolepiota bohemica / Chlorophyllum brunneum
Sarkstošās lielumā. Aug siltumnīcās, skudrupūžņos.



Paugurainā dižsardzene
Macrolepiota mastoidea
Vidēja (ø ~10 cm), ar pauguru cepurītes vidū. Ļoti reta.
Konrada dižsardzene
Macrolepiota konradii
Vidēja (ø ~10 cm). Ārkārtīgi reta: Latvijā atrasts 1 eks.
Meiteņu dižsardzene
Macrolepiota nympharum / Leucoagaricus nympharum
Neliela (ø ~8 cm), ar baltām 3-stūra zvīņām. Ļoti reta.

 Latvijā konstatēta vēl viena dižsardzeņu suga:
 sēnalainā dižsardzene (Macrolepiota excoriata).

Brīdinājums. Latvijā vēl nav konstatēta suga Chlorophyllum molybdites, kuru latviski varētu nodēvēt (taksonomiskā ziņā nekorekti, toties ērti) par zaļlapiņu dižsardzeni. Tā ir nopietni indīga Ziemeļamerikas suga, kura pēdējos gados konstatēta arī šaipus Atlantijas okeāna – Skotijā un Kiprā, tā ka agrāk vai vēlāk ir sagaidāma arī Latvijā.

 
Saulsardzenes
 

Pagājušā gadsimta beigās no saulsardzeņu ģints (Lepiota) ir izdalīta jauna ģints (Echinoderma), uz kuru pārceltas sugas, kam zvīņas uz cepurītes ir smailas. Atbilstoši mainījušies sugu latīniskie nosaukumi (jaunie doti pēc slīpsvītras). Latviskais nosaukums šai ģintij nav izdomāts, tā ka mums šīs sēnes joprojām paliek saulsardzenes.

 



Smailzvīņu saulsardzene
Lepiota aspera / Echinoderma asperum
Ar smailām zvīņām. Aug labā augsnē mežos, dārzos.
Vairoga saulsardzene
Lepiota clypeolaria
Neliela (ø 4-8 cm). Aug skuju koku un jauktos mežos.
Dzeltenkāta saulsardzene
Lepiota magnispora (L.ventriosospora)
Neliela (ø 4-8 cm). Aug skuju koku un jauktos mežos.
 

Sekstainā saulsardzene (Lepiota cristata)
Maza (ø 1-3 cm). Ar sarkanbrūnām zvīņām un vidu. Aug skujukoku un jauktos mežos, zālājos. Bieža.
 

Kaķu saulsardzene (Lepiota felina)
Maza (ø 2-3 cm). Ar brūni melnām zvīņām, pašā vidū melna. Aug skujukoku un jauktos mežos. Reta.

 Latvijā ir konstatētas pavisam 20 saulsardzeņu sugas 
 (ieskaitot tās divas, kuras tagad pārceltas uz ģinti Echinoderma).
Dažu sugu saulsardzenes ir indīgas!

Lapiņsēnes