| |
|
Maza (diametrs 1-5 cm)
lapiņsēne ar samtainu, sausumā olīvpelēku un mitrumā tumši sarkanbrūnu
(vidū gandrīz melnu) cepurīti,
kura briedumā ir plakana vai ar uzlocītu malu un nereti arī neliela
paugura rotāta; ar platām un sākumā
gaiši pelēkbrūnām, bet vēlāk tumšbrūnām lapiņām, kuras ir
visai cieši viena pie otras un pieaugušas kātiņam;
ar olīvdzeltenu apsarmes klātu šķiedrainu kātiņu, kam pie pamata ir balts micēlijs; ar mikstumu,
kurš smaržo pēc miltiem. Aug rudens pusē uz trupošas lapkoku koksnes (nevis uz augsnes
kā citas tīrumenes!).
Ļoti reti sastopama. Neēdama.
|
|
|
|
Pirmo reizi Latvijā konstatēta 2012. gadā trijās vietās Austrumlatvijā. Vēlāk
(lidz 2022)
uzietas vēl piecas atradnes, lielākoties dažādās Vidzemes daļās, kā arī vienā vietā Kurzemē.
Divas no šīm atradnēm ir mūsu pamanītas, abas Gaujas nacionālajā parkā,
Siguldas pagastā pie Vējupītes lejteces (2013) un Daudas lejteces
tuvumā (2016).
|
| VU |
Latvijas Sarkanajā grāmatā (2026. gada)
suga figurē kā jutīga [precīzāk būtu: vārīga] (Vulnerable) |
VU |
Koksnes tīrumenes cepurīte pieaugušai sēnei ir plakana vai ar uzlocītu malu, nereti ar nelielu pauguru centrā; sausumā ir olīvpelāka, bet mitrumā
- tumši sarkanbrūna. Aug nevis uz zemes kā citas tīrumenes, bet uz gan trupošas lapkoku koksnes, parasti grupās.
Šeit atainotas palielinājumā!
Koksnes tīrumenes lapiņas ir diezgan cieši viena pie otras, sākumā gaiši pelēkbrūnas, bet vēlāk notumsnē.
Kātiņš koksnes tīrumenei ir mēreni tievs, šķiedrains, elastīgs un dobs; kātiņa pamatu ieskauj balts micēlijs.
Šīs lappuses foto ir no divām mūsu uzietām atradnēm Gaujas nacionālajā parkā, Siguldas pagastā:
Vējupītes lejteces labā krasta nogāzē (2013) un Gaujas senlejas nogāzē pie Daudas gravas (2016).
* Par stingro tīrumeni ir nodēvēta Dabas muzeja Latvijas bazīdijsēņu sarakstā (versija 2020-12-01).
«Lielajā Latvijas sēņu grāmatā» (2020.g.) figurē gan ar šādu nosaukumu, gan kā koksnes tīrumene.
Sarkanajā grāmatā (2026.g.) ir ierakstīta kā koksnes tīrumene.
Pie šī nosaukuma turamies arī mēs.
