| |
|
Prāva askusēne (atpletums līdz 10 cm), izteikti kausveidīga, taču vecumā bieži vien neregulāra apveida.
Kausiņa iekšpuse smilš- vai tumšbrūna, ārpuse gaiš- vai dzeltenbrūna, smalki pārslaina vai miltaina.
Bieži ir piestiprināta substrātam ar strupu, tomēr gana izteiktu kātiņveida izaugumu.
Aug vēlā pavasarī, vasarā un rudenī ciešās grupās uz sadalījušamies zirgu mēsliem un citiem organiskiem atkritumiem
(piem., trūdošiem salmiem), mēslotā augsnē, daudz retāk dabiski bagātīgā meža augsnē (tad gan ne masveidā).
Reti sastopama. Iespējams, ka indīga, taču drošu ziņu nav.
|
Ja pūšļu kaussēnes tomēr izaug nevis ar mēslojumu īpaši bagātinātā vidē,
bet vienkārši mežā, tas notiek organisku atkritumu piesātinātā augsnē.
Šeit par to liecina pūšļu kaussēnes atrašanās kompānijā ar sēnēm,
kurām arī ir vajadzīgs ar trūdvielām bagāts substrāts, -
vairoga skropstenēm.
Daudz biežāk pūšļu kaussēnes aug ciešās grupās uz sadalījušamies zirgu mēsliem,
uz trūdošiem salmiem vai trūdoša siena (šeit - uz pērnā), vai tml.
Pūšļu kaussēnes ir nenoturīgas pret karstumu. Šeit redzama tā pati sēņu grupa,
kas ir atainota augstāk, pēc divām dienām pavasara saules svelmē.
Šeit: saules svelmē jau stipri notumsnējušas pūšļu kaussēnes, uzliktas uz tādas pašas plēvē ievīstītas siena ķīpas,
kādas plīsuma vietā bija izaugušas.
Šīs lappuses foto ir no atradnēm Siguldas novadā - mežā pie Ummuru ezera (rudens sākumā)
un Gaujas senlejā zem Krimuldas pils uz izjukušas pērnā siena ķīpas (pavasara pašās beigās).
Par saulē vēl neapkaltušu sēņu foto atradnē zem Krimuldas pils pateicamies
Kristai Bondarei!
Visu foto pēcapstrāde ir veikta senes.lv.
