| |
|
Neliela (platums līdz 10 cm)
lapiņsēne ar asimetrisku cepurīti nieres vai gliemežnīcas formā, kuras krāsa mēdz variēt diezgan plašā diapazonā,
un ar strupu, sāniski novietotu dzeltenu kātiņu, uz kura ir sīkas brūnganas zvīņas.
Lapiņas ir cieši sablīvētas, sākumā dzeltenas un vēlāk brūnganas, dažkārt ar violetām šķautnēm.
Aug pavēlā rudenī (un siltās ziemās) gan uz lapkoku, gan skujkoku celmiem, kritalām un vēl stāvošiem stumbriem.
Pabieži sastopama. Ēdama pēc novārīšanas (t.sk. cepta). Ir ziņas, ka dažkārt esot rūgta;
iesp., ka tas atkarīgs no koka sugas, uz kura augusi.
|
Vēlā pundurkamolene aug uz trūdēt sākušiem,
tomēr joprojām stāvošiem stumbriem, nesenām (vēl ar mizu) kritalām un pajauniem celmiem (zemāk).
Kātiņš ir īss un sānisks (reizēm pat tikpat kā neesošs), cepurīte - asimetriska (nieres vai gliemežnīcas veida)
un samērā plašā krāsu toņu diapazonā.
Visai bieži
vēlās pundurkamolenes cepurīte ir brūnos toņos, taču dažkārt arī pelēcīgā olīvkrāsā, pelēcigi dzeltena u.c.
Tās sastopamas lielākoties pavēlā rudenī, tomēr dažkārt arī siltās ziemās (zemāk uzņemtas 2015. gada 25. februārī).
Dažkārt vēlās pundurkamolenes izaug lielās grupās - pat vairāki desmiti augļķermeņu uz viena celma, koka vai kritalas.
Vēlās pundurkamolenes īsais kātiņš ir nosēts ar sīkām tumšām
zvīņām, bet no cepurītes to atdala visai šaura tumša josliņa.
(Kātiņš ir sīksts, un, sēni laužot nost, kā parasti, sašķēlās.)
|
Vēl attēlus un skaidrojumus sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes
fungi.lv
lappusēs, konkrēti,
šeit.
|
