Vietnes sadaļas

Mūsu jaunatradumi

Sakņkāta sovierbiella ir kausveidīga askusēne, kura aug uz zemes. Visā Eiropā ir ļoti reti sastopama. Ilustrētu sugas aprakstu sk. mūsu divvalodīgajā (latv. un angļu val.) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit.

Divus šīs sugas eksemplārus bija nofotografējis Edgars Mūkins 2006. gada 7. oktobrī Tērvetes dabas parka ziemeļrietumu stūrī, jaunaudzē netālu no Anneles liepas. Pēc nedēļas augļķermeņus uz vietas apsekoja Zanda Mūkina un vēlāk izsecināja, ka tie pieder Latvijā vēl nesastaptajai soverbiellu ģintij. Konkrēto ģints sugu provizoriski noteica Dr.biol. Edgars Vimba, un to apstiprināja lietuviešu mikologs Dr.biomed. Ernests Kutorga pēc sēnes parauga izpētes ar mikroskopu. Vairākus sekojušos gados šī atradne tika atbilstošajā gadalaikā diezgan regulāri un ļoti rūpīgi pārmeklēta, taču bez panākumiem.

2016. gada augustā Valda Ērmane uzgāja divas ražīgas atradnes (kopā 110 eks.) Rundāles novadā. 2017. gada oktobra sākumā viņa šajās atradnēs (vai nedaudz ārpus tām) saskaitījusi jau >150 eks. 2018. gadā šajās atradnēs nav novērota. 2019. gada oktobrī vienā no šīm atradnēm bijuši <10 eks. (Detālāk par šiem atradumem, kā arī abu atradņu novērojumiem nākamajos gados sk. dabasdati.lv.)

2022. gada maijā Mikologu biedrības sarīkota pasākuma gaitā Segejs Vedjanovs starp Ogri un Ikšķili pamanīja divas kausveida sēnes, kuras Edgars Mūkins atzina par sakņkāta sovierbiellām (mēģinājums apstiprināt sugu arī mikroskopējot gan cieta neveiksmi: jaunajiem augļķermeņiem vēl nebija sporu).

2024. gada jūlijā Evita Veinberga uzgāja Lievārdes pagastā 7½ km uz austrumiem no pagasta centra dažas šādas sēnes, kuras Edgars Mūkins attālināti noteica kā piederīgas šai sugai, turklāt visticamāk varietātei kewensis, jo bija izaugušas zem lapkokiem, nevis zem skujkokiem, kā aug pamatvarietāte.

Mūsu jaunatradumi