| |
|
Ļoti liela lapiņsēne (diametrs 15-40 cm)
ar sākumā izliektu un netīri baltu (vai iedzeltenu), bet vecumā piltuvveidīgu un brūnganu cepurīti,
malā viļņani izlocītu un bieži vien ieplaisājušu; ar plānām, visai cieši izvietotām,
gar kātiņu nolaidenām krēmkrāsas lapiņām; ar īsu un resnu (3-5 cm), cietu un blīvu (bez dobuma)
kātiņu cepurītes krāsā; ar samērā sīkstu mīkstumu, kas smaržo un garšo pēc rūgtajām mandelēm.
Aug rudens pusē lapkoku un jauktos mežos, dārzos, pļavās un ganībās; vienmēr ciešās grupās,
reizēm visai lielās, t.sk. raganu apļos. Pabieži sastopama. Ēdama.
|
Milzu baltmietene ir patiesi iespaidīgu izmēru sēne ar sākumā izliektu un netīri baltu
(vai iedzeltenu), bet vecumā piltuvveidīgu un brūnganu cepurīti.
Tā gandrīz vienmēr aug nevis viena, bet gan ļoti ciešā grupā -
tā ka cepurītes nereti klājas pāri viena otrai.
  |
 |
 |
| |
Milzu baltmietenes kātiņš ir paīss un resns, ciets, blīvs - tiešām kā miets!
Cepurītes augšpuse pieaugušai milzu baltmietenei ir mēreni piltuvveidīga. |
|
Cepurītes mala milzu baltmietenei diezgan ilgu laiku saglabājas ieritināta.
Lapiņas ir krēmkrāsā, plānas, cieši viena pie otras, gar kātiņu nolaidenas. |
Milzu baltmietene
vienmēr aug ciešās grupās, turklāt nereti arī cilvēka būtiski ietekmētā vidē - dažkārt pat pavisam blakus asfaltētiem laukumiem
(šeit - Siguldā pie ietves, kura ved lejup no Gaujas tilta uz Gūtmaņa alu; dažas sēnes garāmgājēji izgāzuši...).
Milzu baltmietene mēdz augt ne tikai mazās ciešās grupās, bet dažkārt arī ļoti blīvos un dauzskaitlīgos baros
(šeit - Rīgā netālu no Bišumuižas, kāda piemājas dārziņa krūmos).
Paretam milzu baltmietene pat izveido lielus un blīvus raganu apļus.
Par raganu apļa foto pateicamies mūsu vietņu apmeklētājam Tomam Balodim!
|
Vairāk par šo sugu skat. mūsu divvalodīgajā
(Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti
šeit.
|
| |
