|
Koraļļu dižadatene ir liela (augļķermeņa caurmērs līdz dažiem decimetriem) kokveidā sazarota adateņsēne baltā,
iedzeltenā vai retāk - iesārtā krāsā. Adatiņas ir nokarenas, vairāk vai mazāk taisnas un līdz 1,5 cm garas.
Aug vasaras otrajā pusē un rudenī uz lapkoku kritalām un nedzīviem stumbriem,
bieži vien - vairāku (dažkārt pat >10) augļķermeņu lielās grupās.
Skaitījusies visai reti sastopama, tāpēc ierakstīta Sarkanajā grāmatā (3. kateg.)
un Aizsargājamo sugu sarakstā, taču mūsu gadsimtā tiek novērota arvien biežāk un biežāk.
Ēdama, tomēr minētā statusa dēļ nevajadzētu ievākt ēšanai.
-----------------
* Nosaukums "zarainā dižadatene" patiesībā atbilst Hericium clathroides,
kas ir it kā nedaudz atšķirīga suga (ja tāda patiešām pastāv). Šajā ziņā ir izveidojies sajukums, un ne tikai Latvijā.
Tā, pasludinot Hericium coralloides par Gada sēni 2010, tā latviski tika nodēvēta par zaraino dižadateni.
|
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis Haralds Loudons 1894. gadā Lizdenē. Līdz 20. gs. beigām uzietas vēl nedaudzas citas atradnes,
g/k valsts rietumu un vidusdaļā (t.sk. vairākviet Moricsalas un Slīteres rezervātā).
Taču kopš 21. gs. sākuma tiek arvien vairāk un vairāk pamanīta arī pārējā valsts teritorijā, it īpaši - Gaujas nacionālajā parkā
(t.sk. ar mūsu spēkiem vien nelielā GNP dienvidrietumu daļā no 2011. līdz 2021. gadam - 10 jaunas atradnes).
Tādējādi aizsargājamo sugu vidū izrādījusies pat salīdzinoši bieži sastopama.
|
