|
|
|
Vidēji liela lapiņsēne (caurmērs līdz 10 cm, paretam vairāk)
ar pieguļošām zvīņām klātu cepurīti dažādos dzeltenīgos un gaiši brūnos toņos, kurai mala ilgi paliek ieritināta
un ir aplipusi ar bārkstainām sākotnējā daļējā plīvura paliekām. Kātiņš ir līdzīgās krāsās,
vārpstveidīgs un salīdzinoši garš, ar sakņveida turpinājumu lejasgalā un izzūdošu plēvainu gredzenu pašā augšgalā,
virs kura kātiņš ir gluds, bet zemāk - ar lielām brūnām zvīņām. Lapiņas sākumā ir krēmkrāsā, vēlāk brūnē;
cieši novietotas. Mīkstums ir biezs, bālgans un griezumā krāsu nemaina; ar mandeļu smaržu un rūgts. Aug rudens pusē
pa vienai vai nelielās grupās, ar garo "sakni" uzsūcot barības vielas no kurmju, peļu un ciršļu midzeņu atliekām.
Reti sastopama. Parasti tiek uzskatīta par neēdamu rūgtuma dēļ, bet ir arī citi viedokļi:
ka pēc ilgas vārīšanas kļūstot ēdama vai, pretēji, ka esot pat viegli indīga.
|
Sakņkāta bārkstmale aug pa vienai vai nelielās grupās (šeit: 3 eks.), ar kātiņa sakņveidīgo pagarinājumu (sk. zemāk)
uzsūkdama barības vielas no kurmju, peļu un ciršļu midzeņu paliekām (aplī - midzeņa ieeja jeb, vienkārši sakot, aliņa).
Sakņkāta bārkstmales cepurīte ir dzeltenīgos un gaišbrūnos toņos.
Sakņkāta bārkstmales kātiņa sakņveidīgais pagarinājums reizēm var būt gandrīz tikpat garš kā kātiņa virszemes daļa
(šeit, velkot ārā no augsnes, pats gals ir notrūcis). Jaunai sēnei kātiņu apjozošais gredzens vēl ir pilnībā saglabājies.
Sakņkāta bārkstmales kātiņa sakņveidīgais pagarinājums reizēm var būt gandrīz tikpat garš kā kātiņa virszemes daļa
(šeit to ir izdevies izvilkt no augsnes visā pilnībā). Vecākai sēnei kātiņu apjozošais gredzens sāk pakāpeniski izzust.
Sakņkāta bārkstmales mīkstums viscaur ir bālgans - gan cepurītē, gan kātiņā, gan "saknē".
(Šeit, velkot sēni ārā no augsnes, praktiski viss kātiņa sakņveida pagarinājums ir notrūcis.)
Sakņkāta bārkstmales lapiņas sākumā ir krēmkrāsā, bet vēlāk brūnē; tās ir cieši sablīvētas.
Sakņkāta bārkstmales cepurīti klāj pieguļošas mēreni tumšākas zvīņas. Cepurītes mala vēl
ilgi paliek ieritināta un mēdz būt aplipusi ar bārkstainām sākotnējā daļējā plīvura paliekām.
Šīs lappuses foto ir no atradnēm Rucavas novadā (Luknes skābaržu audzē), Dundagas novadā (Slīteres
nacionālajā parkā), Baldones novadā (pie pilsētas ziemeļu robežas) un Rēzeknes novadā (Akminīšos).
