 |
 |
 |
||
| Arčera tausteklene ("velna pirksti") | ||||
|
|
|
||
| Arčera tausteklene ("velna pirksti") | ||||
| ◄ | Clathrus archeri | ► |
|
Šai zemestauku dzimtas sēne sākumā ir kā pelēcīgi brūngana ola, vienubrīd no tās strauji izaug dobs bālgans kāts ar vairākiem (visbiežāk 4-6, ļoti reti 8) spilgti sarkaniem "taustekļiem", kuri sākumā ir gandrīz taisni un ar savienotām virsotnēm, bet drīz atdalās viens no otra un aizliecas katrs uz savu pusi (skat. video). Uz attālinājušos "taustekļu" iekšējām virsmām visā to garumā paliek daudzas spīdīgi melnas (sākumā - tumši olīvbrūnas) piciņas no lipīgas un smirdīgas masas (glebas), kura pievielina mušas, tādējādi nodrošinot sēnes sporu izplatīšanu. Iegarenās "olas" vidējais caurmērs ir daži cm, kāta garums aptuveni tikpat, bet "taustekļa" garums parasti 5-10 cm. Vecumā "tausteklis" ir noliecies uz leju, bieži vien arī vēl citādi izlocīts; tas ir ļoti porains un visai trausls. Šī suga aug vasarā un agrā rudenī, smeļoties barības vielas no lapukoku un krūmu nobirām (vai no mulčas), pārsvarā zālainās vietās. Ārkārtīgi reti sastopama: zināma viena atradne, kas uzieta Jaunjelgavā 2019. gadā. Internetā atrodama atziņa, ka "olas" stadijā esot ēdama, lai arī izteikti negaršīga. Tomēr lielajā vairākumā publikāciju to uzskata par neēdamu. |
|
Šīs sugas dzimtene ir Austrālija vai Jaunzēlande, pirmo reizi Eiropā tā novērota 1914. gadā Francijā, kur droši vien ir ievazāta ar militāru kravu. Pirmoreiz Latvijā pamanījusi Ināra Dika 2019. gada jūlijā Jaunjelgavā, piemājas zālājā ar nabadzīgu augsni, blakus koku pudurim; septembrī tur novērota otrreiz. Piederība sugai izsecināta Danutes Podvinskas diskusijā ar Jaunzēlandes dabas novērojumu portāla iNaturalist NZ ekspertiem. Atradumu pirmoreiz publiski pieminot Latvijā (TV raidījumā), sugas nosaukumam sarunvalodā bija pārtulkots angļu "Devil's Fingers" - velna pirksti. (Ir ziņa no pieredzējušas sēņu pazinējas, ka viņa atradusi šādu sēni jau 2014. gadā pie Bukultiem, taču novērojums nav it nekādi dokumentēts.) |
|
Pēc atradējas ziņām, 2020. gadā Jaunjelgavā atkal izauguši daži augļķermeņi, 2021. gadā - neviens, 2022., 2023. gadā - atkal daži augļķermeņi. |
   |
Briedumā šādai sēnei no sākotnējās "olas" uz dažādām pusēm stiepjas vairāki koši sarkani lejup noliekušies "taustekļi",
uz kuriem ir tumšas piciņas no lipīgas un smirdīgas masas (glebas). Šeit atainots pirmais Latvijā atrastais eksemplārs.
 |
Šeit atainots vienīgais eksemplārs, kas izaudzis 2019.g. septembrī; jūlijā sēnes bijušas vairākas.
Iegriezumā - brīdī, kad no "olas" sāk spraukties ārā "taustekļi", galv.attēlā - pēc 14½ stundām.
 |
Šeit atainots otrais 2020. gada eksemplārs, kurš bija izaudzis jūlija beigās.
Arī šai sēnei, tāpat kā zemestaukiem, glebu ēd gan mušas, gan līķvaboles.
Visi foto ir no pirmās un vienīgās Latvijā zināmās atradnes - Jaunjelgavā.
Pateicamies Inārai Dikai par šiem foto!
To pēcapstrāde ir veikta senes.lv.
Tie uzņemti ar mums svešu fotoierīci un ar nezināmiem tās iestatījumiem,
tāpēc panākt dabisko krāsu toņu precīzu atveidojumu mums nav izdevies.
Pateicamies arī Danutei Podvinskai par sakontaktēšanu ar pirmatradēju.
|
|
