Zaļdzeltenā mēslene |
Bolbitius titubans (syn. Bolbitius vittellinus) |
Maza lapiņsēne ar augšanas gaitā stipri mainīgu cepurītes izskatu: sākumā olveidīga ar diametru ap 1 cm un spīdīgi citrondzeltena, vēlāk koniska vai zvanveida un vairs ne tik spodra, beigās - plakana ar diametru līdz 4 cm, krokoti rievota gandrīz līdz centram, kur saglabājas neliels paugurs, un nespodri dzeltena vai krēmkrāsas (ja mitra, tad košāka, kā arī lipīga). Lapiņas sākumā ir baltas, tad bāli okerdzeltenas vai okerbrūnas, beigās sarkanbrūnas. Kātiņš ir līdz 8 cm garš, blāvi dzeltens ar apsarmi, tievs un dobs. Aug vasarā un rudenī zālainās vietās; komposta, salmu un siena kaudzēs; uz sairstošas vai sasmalcinātas koksnes (mulčas) pa vienai vai grupās (tipiski - ciešās). Bieži sastopama, bet maz ievērota. Neēdama. |
Zaļdzeltenās mēslenes cepurīte sākumā ir olveidīga ar diametru ap 1 cm un spīdīgi citrodzeltena, vēlāk koniska vai zvanveida un vairs ne tik spīdīga,
beigās plakana ar diametru līdz 4 cm, krokoti rievota gandrīz līdz centram, kur saglabājas mazs dzeltens paugurs.
Pilnībā atpletusies zaļdzeltenās mēslenes cepurīte ir nespodra, toties krokoti rievota pat izcili smalkā veidā.
Zaļdzeltenās mēslenes lapiņas sākumā ir baltas, tad bāli okerdzeltenas vai okerbrūnas, beigās sarkanbrūnas.
Kātiņš ir tievs un dobs (šeit), blāvi dzeltens ar apsarmi (augstāk).
Zaļdzelteno mēsleņu grupu, kura bija
izaugusi nedaudz īpatnējākā vietā -
siena rullī, sk. atradumu hronikā
šeit.