Vietnes sadaļas

Citādās sēnes

Desmit gados kopš smadzeņveida receklenes pirmās konstatēšanas Latvijā (2004.g.) ir kļuvis pilnīgi skaidrs, ka suga ir mūsu zemē gana parasta, tāpēc detalizētai hronikai vairs nav būtiskas nozīmes. Tomēr, ja reiz pirmajos gados pēc konstatēšanas tā ir uzturēta, neredzam iemeslu tās izdzēšanai!

Pašus pirmos sugas eksemplārus pamanīja Zanda Mūkina 2004. gada 28. martā Rīgā, Mežaparkā pie kādreizējā Bērnu dzelzceļa gala stacijas. Sēnes auga uz divām nelielām, nesen nolūzušām priedītēm. Vēlāk pavasarī Dr.biol. Edgars Vimba apstiprināja, ka jaunatrastā suga tiešām ir Tremella encephala.

Tā paša gada 31. oktobrī Inita Dāniele atrada šīs sugas sēni arī Valmieras rajona Naukšēnu pagastā (ievāktais paraugs tagad glabājas Latvijas dabas muzeja krājumā), bet jau novembrī Zanda Mūkina uzgāja vēl vienu atradni Mežaparkā - pie hipodroma, t.i., aptuveni 1 kilometra attālumā no pirmās. Vairākos sekojošos gados senes.lv + fungi.lv veidotājiem abu sākotnējo Mežaparka atradņu rajonos izdevās diezgan regulāri sameklēt smadzeņveida receklenes gan vēlā rudenī, gan arī agrā pavasarī. Gandrīz visas auga uz nesen nolūzušām sīkām priedītēm, izņemot vienu, kura bija uz eglītes kritalas.

2010. gada novembrī - 2012. gada aprīlī šādas sēnes vairākos piejūras apvidos atrada Julita Kluša: Rīgā (Mežaparka ziemeļdaļā - vairākviet, Kleistu meža ziemeļaustrumu daļā un Rītabuļļos), kā arī pie Engures (gan uz ziemeļiem, gan dienvidiem) un pie Ragaciema (gar meža ceļu izstiepušos atradni). Pēc atradējas ziņām, sēnes auga gan uz mazu, gan lielu priežu (ieskaitot vienu dižpriedi) kritalām.

2012. gada aprīlī un maijā E.Mūkins uzgāja vēl divas atradnes atstatāk no piekrastes - pie Silciema. J.Kluša atrada vēl aizvien svaigu augļķermeni 3. jūnijā, bet E.Mūkins - izaugušu jau pirms 6. oktobra.

2013. gada pavasarī tie paši novērotāji tajos pašos reģionos atkal uzgāja šādas sēnes, turklāt gan zināmajās atradnēs, gan citās. (Tā kā kārtējie atradumi šajā zonā vairs nevēstīja it nekā jauna par sugas izplatību Latvijā kopumā, ikviena šāda atraduma uzskaitīšana mūsu vietnē tika pārtraukta.)

2013. gada oktobrī E.Mūkins novēroja svaigus augļķermeņus arī kokmateriālu grēdā Amatas novadā. Vēlāk tā paša gada rudenī Diāna Meiere uzgāja šo sugu dziļi iekšzemē vēl trešo reizi - pie Vaidavas.

2014. gada novembrī E.Mūkins pie Silciema pēc meža ciršanas atstātā priežu zaru klājienā pamanīja daudzas smadzeņveida recekleņu grupas. Pēc šāda novērojuma, ņemot vērā arī visus iepriekšējos, vairs nekas cits neatlika, kā atzīt smadzeņveida recekleni par Latvijā diezgan plaši sastopamu sugu.

2014. gada februārī Didzis Jurciņš uzgāja smadzeņveida receklenes Kocēnu novadā (pusceļā starp Valmieru un Aloju). 2016. gada janvārī Andris Klepers konstatēja šo sugu Priekuļu novada ziemeļos, bet Sandis Laime - pie pašiem Priekuļiem un Cēsīs. Šie atradumi liecina, ka suga ir diezgan izplatīta arī citur Latvijā. (Tāpēc pilnīgi ikviena sugas atraduma uzskaitīšana mūsu vietnē tika vispār izbeigta arī attiecībā uz iekšzemes reģioniem. Atzīmēti varbūt tiks vienīgi sevišķi izcili vai nozīmīgi atradumi.)

Šis apkopojums pamatojas uz mūsu pašu novērojumiem, uz citu novērotāju personīgiem ziņojumiem un uz vietnē dabasdati.lv publicētajiem novērojumiem.