 |
 |
 |
||
| Jumtenes īsumā | ||||
|
|
|
||
| Jumtenes īsumā | ||||
|
Jumtenes ir nelielas vai prāvas lapiņsēnes, kuras aug uz atmirušas vai vismaz bojātas koksnes. Krāsu gamma cepurītēm, šīs ģints sugas kopā ņemot, ir visai daudzveidīga. Lapiņas ir brīvas (t.i., nav pievienotas sēnes kātiņam), cieši viena pie otras un sākotnēji vairāk vai mazāk baltas, taču ar laiku, izdaloties sporām, sārtojas. Aug vasarā (daža jau no vēla pavasara) un rudenī. Sastopamība - no ļoti bieži līdz ļoti reti. Dažas ir ēdamas, citas - ne. |
|
|
|
Šeit dažas jumteņu sugas raksturotas mazliet detālāk nekā ģints pārskata lappusē. Vēl pilnīgāk tās ir atainotas mūsu vietnē fungi.lv (sk. saites). |
|
|
|
Pievērsiet uzmanību, ka vietnes fungi.lv sugu aprakstos līdzās galvenajai lappusei ir vēl papildlappuses ar fotoattēliem un skaidrojumiem! |
Briežu jumtene
Pluteus cervinus
   |
Briežu jumtenei cepurītes virspuse var būt diezgan dažādās krāsās, visbiežāk - tādā vai citādā brūnā tonī, pavisam reti - tumšpelēka.
Tā ir pārliecinoši visizplatītākā jumteņu ģints sēne mūsu mežos, parkos un citur. Ēdama (uzreiz cepama bez iepriekšējas novārīšanas).
 |
 |
 |
 |
|
Vairāk sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv. Dodieties taisni uz sugas sākumlappusi vai klikšķiniet uz sīkattēliem! |
Zvīņainā jumtene
Pluteus petasatus
 |
Zvīņainajai jumtenei cepurītes vidusdaļā patiešām ir tumšākas zvīņas, vienai mazāk, citai vairāk.
Tā ir otra izplatītākā jumteņu ģints sēne mūsu zemē (turklāt pati izplatītākā jumtene pilsētvidē).
Ēdama (tomēr nevajadzētu vākt dzīvu ielu malās); cepama uzreiz, bez iepriekšējas novārīšanas.
|
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusēs. Klikšķiniet šeit! |
Melnskropstu jumtene
Pluteus atromarginatus
 |
Melnskropstu jumtenes raksturīgākā iezīme ir tās lapiņu melnās škautnes
(tiesa, nebūt ne visiem eksemplāriem melnums ir tik stipri izteikts kā šeit).
Tomēr Latvijā ir sastopama arī cita jumtene ar līdzīgu īpašību - sk. zemāk.
|
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusēs. Klikšķiniet šeit! |
Vītolu jumtene
Pluteus salicinus
 |
Vītolu jumtenei cepurīte ir sudrabpelēka, nereti ietonēta zilgana vai zaļgana, un ar tumšāku vidu.
|
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusē. Klikšķiniet šeit! |
Romella jumtene
Pluteus romellii
 |
Romella jumtene izceļas ar saviem siltajiem krāsu toņiem: brūno cepurītei un oldzelteno kātiņam.
|
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusē. Klikšķiniet šeit! |
Lauvu jumtene
Pluteus leoninus
 |
Lauvu jumtene izceļas ar koši dzelteno cepurītes krāsu, kurā šajā, puskrēslā uzņemtajā attēlā šķiet
bezmaz vai fluorescējoša. (Latvijā ir sastopama arī ne tik koši dzeltena jumtene, proti, iedzeltenā.)
 |
 |
 |
|
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv. Klikšķiniet uz sīkattēliem! |
Baltā jumtene
Pluteus pellitus
 |
Baltajai jumtenei vienīgajai gan cepurīte, gan kātiņš patiesi ir viscaur gandrīz tīri balti. Ļoti reta!
|
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusē. Klikšķiniet šeit! |
Ēnainā jumtene
Pluteus umbrosus
 |
Ēnainajai jumtenei cepurītes virsa ir izteikti samtaina un ar parupju tumšu
dzīslojumu. Lapiņu šķautnes ir melnas. Visai reti sastopama, aizsargājama!
(Mums ir zināms par apm. pussimts atradumiem Latvijā līdz 2024. gadam.)
|
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusēs. Klikšķiniet šeit! |
Dzīslotā jumtene
Pluteus phlebophorus
 |
Dzīslotās jumtenes cepurīte ir vienkrāsaini brūna un kaila (bez zvīņām un tml.),
toties ar smalku, taču nekontrastējošu radiālu dzīslojumu. Ļoti reti sastopama.
Foto ir no atradnes Dunikas pagastā (jau Dienvidkurzemes nov.), Luknes skābaržu audzē.
|
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusēs. Klikšķiniet šeit! |
Samtainā jumtene
Pluteus podospileus
 |
Samtainajai jumtenei cepurītes virsa ir samtaina, ar stipri smalku neregulāru
plaisājumu un brūnos toņos, taču konkrētā krāsa variē gana plašās robežās.
Ļoti reti sastopama (mums zināms par tikai piecām atradnēm pa visu valsti).
Foto ir no atradnes Valkas novadā (iegriezumi: no Inetas Šumskihas un mūsu foto citviet).
|
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusēs. Klikšķiniet šeit! |
Oranžā jumtene
Pluteus aurantiorugosus
 |
Oranžā jumtene tiešām ir koši oranža (vai ķieģeļsarkana). Aug uz ļoti vecas
koksnes, tipiski - nelielā, bet ciešā grupā koka dobumā. Ļoti reti sastopama.
Foto ir no atradnes Ventspils novadā, Moricsalas dabas rezervātā.
|
Vairāk par šo sugu sk. mūsu divvalodīgās (Lv+En) vietnes fungi.lv lappusēs. Klikšķiniet šeit! |
| ◄ | ► |
|
|