| |
|
Parastajai gailenei radniecīga neliela
(atpletums daži cm) sēne ar iedobtu vai piltuvveidīgu, smalki krokainu cepurīti brūnos vai brūndzeltenos toņos.
Cepurītes apakšpusē ir seklas un diezgan neregulārā veidā sazarotas gaišdzeltenas vai pelēcīgi dzeltenas krokas.
Vienmēr dobais kātiņš ir oranži vai zeltaini dzeltens, dažādi izlocīts un nereti saplacināts.
Aug mitros mežos rudens pusē blīvās un prāvās grupās. Pareti sastopama. Ēdama (cepama).
|

Zeltkāta gailene no augšpuses vai sāniem ir līdzīga biežāk sastopamajai sekstainajai,
taču uzkrītoši košāka, īpaši - oranži vai zeltaini dzeltenais kātiņš
(kurš, gluži tāpat kā sekstainajai gailenei, ir pagarš, vidū dobs, dažādi izlocīts un nereti saplacināts).
Atšķirībā no sekstainās gailenes, zeltkāta gailenei krokas cepurītes apakšpusē ir seklas un diezgan neregulārā veidā sazarotas
(t.i., nav kā lapiņas).
Zeltkāta gailenes ir vēl retākas nekā sekstainās (par parastajām nemaz nerunājot),
toties tām piemīt izteikta tendence augt blīvās un prāvās grupās.
(Šeit redzamā augļķermeņu grupa skatījumā no augšas, kā arī atradne kopumā ir atainotas sugas
papildlappusē.)
Lai gan zeltkāta gailene parasti ir neliela sēne, izņēmuma gadījumos cepurītes atpletums var pārsniegt 10 cm.
(Augšpuse šeit redzamajam anomāli dižajam eksemplāram ir atainota sugas papildlappusē.)
|
Vēl dažus zeltkāta gaileņu attēlus skat. tepat mūsu vietnē, ilustrāciju
papildlappusē
|