Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Gļotgalvainā makstaine
Zīdainā makstaine (fungi.lv) Volvariella gloiocephala (syn. Volvariella speciosa) Pūkainā makstaine
 

Vidēju izmēru (diametrs līdz 12 cm) lapiņsēne ar baltu vai netīri pelēku cepurīti, kura sākumā ir apmēram zvanveidīga un ar tumšāku virsotni, bet vecumā - izpletusies līdz plakanai vai pat ieliektai, ar pauguru vidū un iesārtu maliņu; mitrumā cepurīte ir gļotaina, sausumā - tikai lipīga. Lapiņas ir cieši viena pie otras, sākumā baltas, bet ar laiku stipri sārtojas. Kātiņš ir slaids un līdz 20 cm garš, lejasgalā bumbuļveidā paresnināts; bālgans vai rūsgans; sākumā ir plūksnains, bet vēlāk top zīdaini spīdīgs; to ieskauj ādaina maksts (kura bieži ir padziļi augsnē un tāpēc grūti pamanāma). Aug vasarā un rudenī pļavās, tīrumos (t.sk. kartupeļu laukos), dārzos, kapsētās un citās vietās ar auglīgu augsni, kā arī lapu un salmu kaudzēs. Pareti (atsevišķos reģionos - pabieži) sastopama. Visticamāk, neēdama (lai arī pastāv citi viedokļi: gan ka esot ēdama, gan ka nedaudz indīga).

 

Gļotgalvainās makstaines cepurīte sākotnēji ir apmēram zvanveidīga,
balta vai netīri pelēka, ar tumšāku virsotni (reizēm - stipri tumšāku).

Vecumā gļotgalvainās makstaines cepurīte ir izpletusies līdz plakanai vai
pat nedaudz ieliektai, tās centrā ir paugurs, bet maliņa ir kļuvusi iesārta.

 
   

Gļotgalvainās makstaines lapiņas ir cieši viena pie otras; sākumā baltas, bet ar laiku stipri sārtojas.

Gļotgalvainās makstaines kātiņš ir slaids un līdz 20 cm garš, vecumā zīdaini spīdīgs, lejasgalā bumbuļveidā paresnināts; to ieskauj ādaina maksts.

Šīs lappuses foto ir no atradnes Siguldas pagastā, šosejas P8 malā blakus autobusa pieturas 'Dzelzmačas' soliņam,
kā arī no atradnes Gaujas nacionālajā parkā, upes senlejas kreisajā pusē nedaudz augšpus Lorupes ietekas Gaujā.

Zīdainā makstaine (fungi.lv, jaunā logā)

Makstaines

Pūkainā makstaine
 
 

Lapiņsēnes