|
Neliela lapiņsēne (caurmērs 3½-9 cm)
ar cepurīti brūngani dzeltenā krāsā, smalku radiālu šķiedrojumu un, atšķirībā no citām vistenēm, bez zvīņām.
Lapiņas ir dzeltenas, diezgan ciešas. Kātiņš cepurītes krāsā, mēreni garš (līdz 4-8 cm), nereti saliekts.
Aug rudens pusē skujkoku un jauktos mežos. Domājams, ir Ziemeļamerikas suga; Eiropā pirmoreiz konstatēta 2008.g. Igaunijā.
Latvijā uzieta 3 vietās (līdz 2021.g.), resp., ir ļoti reti sastopama. Par ēdamību drošu ziņu nav.
|
|
Noturēdams par zinātnei jaunu sugu,
pirmo reizi Eiropā konstatējis somu mikologs Jukka Vauras 2008. gadā Igaunijā, Sāmsalā (publikācija 2009. gadā).
Vēlāk pamanīta arī citā Igaunijas salā, kā arī vēl trijās Eiropas valstīs: Slovākijā,
Latvijā un divos Krievijas Federācijas reģionos (Udmurtijas republikā un, ne tik droši, arī Maskavas apgabalā).
Saskaņā ar vēlākiem pētījumiem molekulārā līmenī, ir identiska visteņu sugai Tricholomopsis sulfureoides,
kura bieži sastopama Austrumkanādā. Latvijā pirmo reizi atraduši Mikologu biedrības ekspedīcijas dalībnieki
2013. gadā Amatas novada Drabešu pagastā (pie Amatas labā krasta); atradumu piederību šai sugai vēlāk noteikusi Inita Dāniele.
Tajā pat novadā, tikai Amatas pagastā (pie Zāģeriem) 2019. gadā uzgājis Atis Mārtiņsons,
bet 2021. gadā Strenču novadā (pie Gaujas blakus Pukšu purvam) - Astra Kalve.
|
