Neliela (2½-7 cm plata)
asimetriska, pēc apveida sākumā lāpstai vai karotei, bet vēlāk gliemežnīcai līdzīga lapiņsēne viscaur baltā vai krēmkrāsā,
kura aug uz atmirušas skujkoku (parasti egļu) koksnes, piestiprināta tai ar rudimentāru kātiņu (vai vispār bez kātiņa).
Lapiņas ir platas, daudzas dakšveidīgi zarojas. Aug vasarā un rudenī. Reti sastopama.
Ilgi skaitījās ēdama, taču XXI gs. Japānā reģistrētas desmitiem smagu saindēšanos.
|
Masveida saindēšanās novērota Japānā 2004. gadā, kad sēne augusi nepieredzētā daudzumā un milzu izmēros
(domājams, sakarā ar īpaši labvēlīgiem laikapstākļiem). Kopumā 59 personām
(ar vidējo vecumu 70 gadu un vairākumā sirgušām ar aknu problēmām) iestājusies smaga encefalopatija,
kuras dēļ 17 personas vēlāk mirušas. Joprojām nav skaidrs, kas izprovocējis šādu pēkšņu saindēšanās vilni:
krasais sēņu patēriņa pieaugums - vai nu lietojušo personu skaita ziņā, vai arī vienas personas apēstā daudzuma ziņā;
sēņu toksiskuma (kura izraisītājs nav droši identificēts) ļoti spējš pieaugums neparasto augšanas apstākļu dēļ;
vairāku šo faktoru kombinācija. Tādēļ, ja arī Latvijā šī reti sastopamā sēne kādu sezonu piepeši sāktu augt neparasti raženi,
izmantot to kā izdevību sēnes ievākšanai būtu veselībai un dzīvībai bīstami!
|