| |
|
Neliela lipīga lapiņsēne ar garu kātu (līdz 15 cm), kuram turklāt ir sakņveida pagarinājums.
Aug rudens pusē lapu koku mežos, taču ārkārtīgi reti.
|
|
|
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis F.E. Štolls XX gs. pirmajā pusē. Mūsdienās ir uzieta piecās vietās:
Tebras ozolu audzē, pie Strenčiem, divviet pie Silciema un pie Vestienas.
|
Lipīgajai skrimalenei gan cepurīte, gan kātiņš (zemāk) iespiedumu
un ievainojumu vietās iekrāsojas brūni oranžos toņos.
Virszemē redzamajam ievērojama garuma kātiņam turpinājumā lejup
ir vēl sakņveidīgs pagarinājums.
Ja lipīgā skrimalene, spraukdamās ārā no zemes, jau pašā sākumā sastop
kādu šķērsli, tā attīstās sāniski, lidz paveras brīvs augšanas ceļš augšup.
Šādā situācijā kātiņa sakņveidīgais pagarinājums var izveidoties ļoti garš,
bet sēnei kopumā var pietrūkt resursu, lai izaugtu normālā lielumā (šeit).
Taču tādi atgadījumi ir visai eksotiski!
Šīs lappuses foto ir no mūsu pamanītām atradnēm Vestienas pagastā (2010) un tieši
uz Inčukalna un Krimuldas pagastu robežceļa (pie bijušās Silciema izgāztuves, 2022).
Piederību sugai noteica Inita Dāniele: pirmajā reizē - uz vietas, bet otrajā - attālināti.
