Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Lapiņsēnes

Ķiveres sēntiņa
Stiepīgā sēntiņa Mycena galericulata Pienainā sēntiņa
 

Vispār neliela, taču savas ģints ietvaros izcili liela lapiņsēne ar malā caurspīdīgi rievainu vai krokotu cepurīti (diametrs 2-6 cm) gaiši pelēkbrūnā, retāk violetpelēkā krāsā; ar sākumā baltām vai gaišpelēkām, bet vēlāk bālsārtām, pareti izvietotām lokveidīgam lapiņām, kuras briedumā ir savā starpā savienotas ar daudzām šķērseniskām dzīsliņām; ar tievu un garu kātiņu pelēcīgi brūnganā krāsā (augšgalā gaišāku), kurš dažkārt ir gluds un spīdīgs, bet citkārt - gareniski rievots un viegli savērpts un kuram pie pamata ir balti matiņi, nereti - arī sakņveida pagarinājums. Aug rudens pusē uz jau pailgi trūdējušas lapkoku (visai reti skujkoku) koksnes. Bieži sastopama. Indīgums nav konstatēts, tomēr viedokļi par ēdamību dalās.

   

Ķiveres sēntiņa aug uz pailgi trūdējušas lapkoku (visai reti skujkoku) koksnes, tipiski - blīvās, taču ne īpaši lielās grupās.
Šī ir pārliecinoši vislielākā sēntiņa - ar cepurīti līdz 6 cm diametrā. Virspuse parasti ir gaiši pelēkbrūna, retāk pelēkvioleta.

Ķiveres sēntiņas kātiņš ir tievs un garš, pelēcīgi brūngans (augšgalā gaišāks), dažkārt gluds un spīdīgs, citkārt - gareniski rievots un viegli savērpts.
Tā sakņveidīgais pagarinājums reizēm iestiepjas padziļi koksnē. Pie pamata ir īsi balti matiņi.

Ķiveres sēntiņas lapiņas ir lokveidīgas, diezgan atstatas viena no otras un ir savā starpā 
savienotas ar daudzām šķērseniskām dzīsliņām, tiesa, diezgan zemām (sk. attēla augšā).
 Sākumā lapiņas ir baltas vai gaišpelēkas, bet vēlāk iekrāsojas bāli sārtas.

Ķiveres sēntiņas cepurīte ir malā (un nereti arī patālu iekšup) caurspīdīgi rievaina vai krokota.

Sēntiņas

 
 
Stiepīgā sēntiņa

Lapiņsēnes

Pienainā sēntiņa