| |
|
Lapiņsēne lielākoties baltā krāsā ar cepurīti līdz 4-5 cm diametrā un ar pagaru kātiņu,
kuram apakšgalā ir sīpolveidīgs paresninājums, bet augšdaļā - izzūdošs gredzens.
Latvijā suga ir ievazāta un novērota tikai divas reizes. (Tā izplatīta Ziemeļamerikā,
kur mēdz augt ar organiskām vielām bagātās augsnēs, t.sk. dārzos,
arī zāģu skaidu klājienos vai tamlīdzīgā cilvēka ietekmētā vidē, bet pavisam reti - mežos.
Ziemeļamerikā tā, savukārt, varētu būt ievazāta no Dienvidamerikas tropu reģioniem.)
Par ēdamību drošu ziņu nav. Dažos avotos tā tiek uzskatīta par neēdamu, citos - pat par indīgu.
Balstoties uz pētījumiem molekulārā līmenī, no kroksardzeņu ģints
(Leucocoprinus) ir pārcelta uz sārtsporeņu ģinti (Leucoagaricus);
attiecīgi ir mainījies sugas latīniskais nosaukums (jaunais dots pēc slīpsvītras).
Taču latviskais nosaukums joprojām tiek saglabāts vecais.
|
| |
|
Pirmo reizi gan Latvijā, gan Baltijā atradusi Guna Bagrade un Inita Dāniele (otrā arī noteica sugu)
2010. gadā Rīgas pašā centrā, Kr. Barona ielas labajā malā, zālājā starp brauktuvi un ietvi pie tējnīcas "Apsara".
Dažos nākamajos gados augļķermeņu nebija. Vēlāk augtene izpostīta, veicot ielas pārbūvi.
2019. gadā suga pamanīta Saldus novada Novadnieku pagastā lielā puķupodā (vēl pavisam jauni augļķermeņi;
to piederību sugai noteica Inita Dāniele).
|
Latvijā sīpolkāta kroksardzenes ir novērotas pilsētas zālājā un puķupodā.
(Šeit: sīpolkāta kroksardzenes Rīgā, Kr.Barona ielā pie tējnīcas "Apsara".)
Sīpolkāta kroksardzenes cepurīte ir gandrīz balta, ar strupu okerbrūnu pauguriņu, ar bālganām vai sarkanbrūnām zvīņām.
(Šeit: tā pati sīpolkāta kroksardzeņu grupa, kura redzama augstāk, tikai uzņemta no Kr.Barona ielas brauktuves puses.)
(Trīs sīpolkāta kroksardzenes, kas auga turpat, taču nedaudz nostāk no lielākās, divos augšējos foto atainotās grupas.)
Sīpolkāta kroksardzenes lapiņas ir cieši viena pie otras, baltas, taču dažkārt brūnējošas (reizēm - ar šķidruma pilieniņiem).
Kātiņš ir pagarš, ar sīpolveidīgu paresninājumu pie pamata (šeit tas slēpts veģetācijā) un izzūdošu gredzenu ap augšdaļu.
