 |
 |
 |
||
|
Ozolu lācītis Leccinum aurantiacum f. quercinum |
||||
|
|
|
||
|
Ozolu lācītis Leccinum aurantiacum f. quercinum |
||||
|
Liela, tajā pašā ģintī ietilpstošajai parastajai apšubekai ļoti līdzīga sēne, kura atšķiras no tās ar savu augšanas vidi - zem ozoliem, kā arī ar pāris smalkām niansēm augļķermeņa krāsojumā. Aug vasarā un rudenī. Reti sastopama. Ļoti laba ēdamā sēne, cepama bez iepriekšējas novārīšanas. Pamatojoties uz mūsdienu pētījumiem molekulārā līmenī, tagad pārsvarā tiek uzskatīta nevis par patstāvīgu sugu, bet tikai par parastās apšubekas formu (vai varietāti). |
   |
Cepurītes virsmiziņa ozolu lācītim ir brūngani ķieģeļsarkana.
 |
Mīkstums griezuma vietā kļūst sarkanīgi brūngans (šeit), bet vēlāk - pelēks ar violetu nokrāsu.
Stobriņi cepurītes apakšā pieaugušai sēnei ir pelēkdzelteni, zvīņas uz kātiņa ir sarkanbrūnas.
|
|