| |
|
Neliela lapiņsēne (diametrs līdz 7 cm, resp., no bērzlapenēm vislielākā)
ar mainīgu cepurītes krāsu: mitra ir oranžbrūna, sausa - sārtā okerkrāsā.
Diezgan garais kātiņš ir šķiedrains, no sārta līdz brūnganam, ar baltu micēlija pinumu pie pamata.
Retināti izvietotās lapiņas sākotnēji ir sārtas, bet vēlāk, kad apbirst ar sporām, kļūst baltas.
Aug rudens pusē zem skujkokiem gan mežos, gan purvos. Pareta. Ēdama (taču vienīgi cepurītes).
|
Lielā bērzlapene
patiesi ir savā ģintī vislielākā: cepurītes diametrs var sasniegt 7 cm. Mitrumā cepurīte ir oranžbrūna, bet sausumā - sārtā okerkrāsā.
Lapiņas ir diezgan atstatu viena no otras, sākumā sārtas, bet vēlāk, apbirušas ar sporām, - baltas (attēlā lappuses apakšā).
Lielās bērzlapenes cepurīte sākumā ir gluda (zemāk, iegriezumā), bet vēlāk kļūst ļoti smalki zvīņaina.
Cepurītes krāsa mainās atkarībā no mitruma daudz mazākā mērā nekā, piemēram, sārtajai bērzlapenei.
Lielās bērzlapenes lapiņas sākumā ir sārtas (iegriezumā, kā arī attēlā lappuses augšā), bet vēlāk,
kad ir apbirušas ar sporām, - baltas.
