Liela lapiņsēne (cepurītes caurmērs līdz 20-25 cm), kopumā visai līdzīga
sarkstošajai dižsardzenei
un nedaudz mazākā mērā -
lielajai dižsardzenei,
t.sk. augoša praktiski tādos pašos biotopos un apmēram tajā pašā gada laikā, bet krasā pretstatā tām -
visai nopietni indīga, lai arī ne nāvējoši. Uzkrītošākā vizuālā atšķirība no minētajām ēdamajām dižsardzenēm -
lapiņas vecumā kļūst netīri zaļganas; diemžēl jaunākām tās ir tikpat baltas. Citas vizuālās atšķirības -
salīdzinoši īsākais un gludākais kātiņš, mazliet savādākais plēkšņu izkārtojums uz cepurītes -
ir vāji izteiktas un vienas pašas neļauj puslīdz droši noteikt piederību šai sugai.
Sēnē esošie toksīni iedarbojas uz gremošanas orgāniem, izraisīdami stipru vemšanu u.tml.
Suga ir visai izplatīta Ziemeļamerikā (kur ir visbiežākais ar sēnēm saistīto saindēšanos cēlonis),
mēdz augt lielās grupās, reizēm pat raganu apļos. Pēdējos gados ir konstatēta arī divās valstīs šaipus Atlantijas okeāna -
Skotijā un Kiprā, kur acīmredzot ir ievazāta ar kravām no Ziemeļamerikas.
Tādējādi ir vairs tikai laika jautājums, kad tā nonāks arī Latvijā.
Tādēļ, ievācot dižsardzenes, būtu jāsāk ievērot lielāka piesardzība nekā līdz šim.
Par cik puslīdz jaunas zaļlapiņu dižsardzenes ir ļoti līdzīgas mūsu parastajām,
aizdomu gadījumā būtu jāpapēta sēņu grupas vecākais eksemplārs.
|