|
Neliela vai vidēja želejveida sēne melnā vai ļoti tumši brūnā krāsā, kura aug uz atmirušas ozolu un dažu citu lapkoku koksnes (pārsvarā zariem).
Atšķirībā no melnās (dziedzerainās) eksīdijas, augļķermenis ir plakaniskāks (vienā pusē it kā nošķelts)
un ir piestiprināts koksnei vienīgi ar malu, nokarājoties kā pabieza ļumīga daiva; reizēm stiprinājums notrūkst, un tad tas nokrīt zemē.
Ilgākā sausumā augļķermenis sažūst un saplok, bet samitrināts atkal piebriest. Tāpēc šo sugu, kura faktiski ir atrodama cauru gadu,
parasti ievēro agram pavasarim raksturīgajā slapjumā, daudz mazāk - vēlā rudenī un vēl retāk - vasarā. Latvijā kopumā ir sastopama reti
(katrā ziņā nesalīdzināmi retāk nekā melnā eksīdija), tomēr vismaz vienā visai nelielā teritorijā Gaujas nacionālā parka dienvidrietumu daļā,
pēc mūsu novērojumiem, - pat diezgan bieži. Ēdama, taču bezgaršīga.
|
|
Ar melni krāsoto eksīdiju sugām mikoloģijā vēsturiski ir izveidojies sajukums.
Šķetinot šo sajukumu atbilstoši mūsdienās pieņemtajiem taksonomiskajiem principiem,
sugas kādreizējais latīniskais nosaukums Exidia truncata (tiešā tulkojumā - nošķeltā)
ir aizstāts ar Exidia glandulosa, kuru agrāk attiecināja uz citu eksīdiju -
dziedzeraino (tagad melno). Taču sugas latviskais nosaukums tiek saglabāts vecais,
jo pārdēvēšana par dziedzeraino gan radītu papildus sajukumu, gan neatspoguļotu reālo izskatu.
|
