| ◄ |
|
Chrysomphalina chrysophylla |
|
► |
| |
|
Neliela vai pat maza lapiņsēne
(diametrs 1-5 cm) ar pamatā persikkrāsas, taču gaišbrūnām sīkām šķiedrām vai pieguļošām zvīņām klātu cepurīti,
iedobtajā centrā tumšāku; ar zeltaini dzeltenām, vidēji cieši izvietotām, gar kātiņu nedaudz nolaidenām lapiņām;
ar gludu kātiņu apm. cepurītes krāsā; ar bāli zeltaini mīkstumu, kurš griezumā krāsu nemaina.
Aug rudens pusē ciešās grupās uz vecām skujkoku kritalām (mūsu zemē novērota septembrī, pirmajā reizē - uz egles).
Ārkārtīgi reti sastopama: pašlaik (2024) zināmas tikai divas atradnes (abas Kurzemā). Par ēdamību nav
info.
|
| |
|
Pirmoreiz Latvijā pamanījuši daži Mikologu biedrības pasākuma dalībnieki (Ieva Rožlapa u.c.)
2022. gadā Usmas ezera Moricsalā. Piederību sugai noteikusi Inita Dāniele.
Otro reizi uzgājusi Sarmīte Štromberga 2024. gadā Tukuma novadā, pie Sēmes pagasta centra austrumu malas.
Abās atradnēs bijuši vienuviet daži desmiti augļķermeņu.
|
Zeltlapiņu zeltdobītes cepurīte ir persikkrāsas, taču sīku gaišbrūnu šķiedru vai pieguļošu zvīņu klāta (šādā kopskata foto nav redzamas).
Centrā ir mēreni dziļa iedobe nedaudz tumšākā krāsā nekā pārējā cepurīte.
Zeltlapiņu zeltdobīte aug rudens pusē uz vecām skuju koku kritalām (šeit - uz apsūnojušas egles), turklāt parasti diezgan ciešās grupās.
Zeltlapiņu zeltdobītes lapiņas tiešām ir zeltaini dzeltenas! Tās ir vidēji cieši viena pie otras un ar trim atšķirīga garuma starplapiņu kārtām.
Lapiņas ir nedaudz nolaidenas gar sēnes kātiņu, kurš ir apmēram tādā pat krāsā kā cepurīte un gluds (t.i., bez rievojuma, zvīņām u.tml.).
Šīs lappuses foto ir no sugas pirmās mūsu zemē zināmās atradnes - Moricsalas dabas rezervātā.
