Vietnes sadaļas

   www.senes.lv   

Citādās 

Parastā gailene
  Cantharellus cibarius Sekstainā gailene
 

Visizplatītākā un vispopulārākā gaileņu dzimtas sēne. Zeltaini dzeltenā augļķermeņa augšdaļas apakšpusē ir izteiktas, regulārā veidā zarotas krokas, kuras šķiet kā lapiņas (taču nav!). Aug dažāda sastāva mežos no jūnija līdz oktobrim, pēdējos gados - nereti pat vēl ilgāk. Ēdama (uzreiz cepama).

 

Mūsu gadsimtā, klimata pārmaiņu iespaidā ziemas aukstumam nereti iestājoties visai vēlu, parastās gailenes attiecīgajos gados turpina augt nelielā daudzumā arī novembrī un pat decembrī; paretam tās dabā saglabājas ēšanai derīgā kondīcijā līdz janvāra vidum (pat ja tās brīžam ir klājis sniegs).
2020. gadā, kad meteoroloģiskā ziema praktiski izpalika, dažas gailenes ir atrastas pat 8. martā (Vēsma Vijupe), taču jau stipri pavecas; kad tās bija izaugušas, nav skaidrs.

 

Parastās gailenes, salīdzinot ar citām sēnēm, satur īpaši daudz specifiska fermenta - hitināzes, kura labi šķīdina no hitīna veidotos kāpuru apvalkus. Gaileņu hitināze nespēj izšķīdināt vienīgi sprakšķu (Elateridae) kāpurus, dēvētus arī par drātstārpiem, jo tiem ir īpaši biezs apvalks un tam pa virsu - vēl aizsargājošs vaska slānītis. Taču sprakšķu kāpuri salīdzinājumā ar citiem ir maz izplatīti, tāpēc parastās gailenes gandrīz nekad nav tārpainas.

 
 Vēl par šo sugu skat. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit

 

Gailenes aug visu vasaru un rudeni (augšā: septembra sākumā), bet paretam - vēl vēlāk (šeit: decembra vidū).

Krokas gailenes augļķermeņa apakšpusē ir tik izteiktas, ka šķiet kā lapiņas.

 Vēl par šo sugu skat. mūsu divvalodīgajā (Lv+En) vietnē fungi.lv, konkrēti, šeit
 

Parastajām gailenēm pēc lieluma, krāsas un izskata no augšpuses diezgan līdzīgas ir negailenes (jeb t.s. viltus gailenes) un dzeltenā kliņģerene. Taču būtiska atšķirība no gailenēm ir redzama apakšpusē: pirmajām tur ir īstas lapiņas (nevis lapiņām līdzīgas krokas), bet otrajai - sīkas adatiņas.

 
 

Gaileņu dz.

Sekstainā gailene
 

Citādās