 |
 |
 |
||
|
Savulaik neatpazīta beka, kura izrādījusies parastās raganbekas varietāte, turklāt ar atradnei raksturīgām attīstības īpatnībām |
||||
|
|
|
||
|
Savulaik neatpazīta beka, kura izrādījusies parastās raganbekas varietāte, turklāt ar atradnei raksturīgām attīstības īpatnībām |
||||
|
Nelielu izmēru beka ar gaiši dzeltenbrūnu cepurīti, kuras virsmiziņa pat vāju piespiedumu vietās sāk krāsoties pelēkzila (kā rudzupuķu smilšbekai, bet ne tik intensīvi). Stobriņi dzeltenbrūni, iespiedumu vietās pelēcīgi zilē. Kātiņš ir ar sarkandzeltenu garenisku šķiedrojumu, apakšdaļā piespiedumu vietās tā virsslānis pelēcīgi zilē. Cepurītes un kātiņa mīkstums balts, griezuma vietā mēreni zilē, bet kātiņa vidusdaļā un apakšdaļā (kurai ir irdena konsistence) - viegli, vēlāk stipri sārtojas. (Pēc 1. eksempl.) 2013. gada jūnijā Edgars Mūkins atrada vienu šādu eksemplāru Krimuldas novadā pie meža ceļa, ap kuru auga dažādi lapkoki un krūmi, 2014. gada jūlijā tieši turpat - divus pavisam sīkus eksemplārus. 2024. gada jūlijā tur tika atrasts vēl viens eksemplārs, kurš tad ari ļāva noskaidrot piederību sugai. Zemāk sniegtās ilustrācijas pagaidām it visas rāda tikai 2013. un 2014. gadā atrastos eksemplārus. 2024. gadā atrastā eksemplāra attēlus ar skaidrojumu, kā tas ļāva atminēt sugu, pievienosim vēlāk. |
 |
  |
|
Pirmais un vienīgais 2013. gadā uzietais eksemplārs. Bekai ir gaiši dzeltenbrūna cepurīte un sarkandzelteni šķiedrots kātiņš.
(Foto uzņemts augšanas vietā, stipri zaļganā apgaismojumā, un tā ietekmi uz cepurītes krāsu nav izdevies pilnībā novērst.)
 |
|
 |
Abi divi 2014. gada atrastie eksemplāri. Cepurītes nokrāsa ir zaļganīgāka, kas,
iespējams, ir saistīts ar šo augļķermeņu ievērojami mazāko vecumu.
(Pirmais foto uzņemts stipri zaļganā apgaismojumā, taču tā ietekme ir gandrīz pilnīgi novērsta;
otrais - pēc 14 minūtēm neitrāli apgaismotā vietā.)
 |
Cepurītes virsmiziņa bojājumu un pat vāju piespiedumu vietās pakāpeneniski krāsojas pelēkzila. Kātiņš ir ar sarkandzeltenu garenisku šķiedrojumu.
 |
|
 |
Šādas bekas mīkstums ir balts un griezumā iekrāsojas atšķīrīgi: cepurītē un kātiņa augšdaļā - mēreni zilē,
kātiņa vidū un apakšdaļā - sārtojas.
(Pirmais foto uzņemts augšanas vietā apm. minūti pēc pārgriešanas, otrais - pēc vēl 38 minūtēm citur.)
 |
|
 |
Kātiņa augšdaļas mīkstums griezumā zilē. Stobriņi ir dzeltenbrūni, piespiedumos palēnam pelēcīgi zilē.
(Pirmais foto uzņemts augšanas vietā dažas min. pēc nogriešanas, otrais - pēc vēl 32 minūtēm citur.)
 |
Cepurītes virsmiziņa vairākkārtīgā palielinājumā. (Foto uzņemts vēl augošai sēnei, resp., vietā
ar stipri zaļganu apgaismojumu, kura ietekmi uz cepurītes krāsu nav izdevies pilnībā novērst.)
|
|