| |
|
Želejveidīga neregulāri sakrunkota askusēne, sākumā gaiši, vēlāk tumši violetbrūna
(krokojums var atgādināt smadzenes, zarnas, vīnogu ķekaru). Aug vasarā un rudenī uz lapkoku koksnes.
Eiropā ļoti reta, t.sk. Latvijā, kur zināmi seši novērojumi (2025). Jautājumam par ēdamību nav jēgas.
|
| |
|
Ziemeļamerikas suga, kura Eiropā pirmo reizi konstatēta 1944. gadā Anglijā, Saseksas grāfistē.
Latvijā pirmo reizi ievērojis Ainārs Valdovskis 2012. gada augustā Amatas novadā pie Kārļiem,
otro - Julita Kluša 2017. gada septembrī Malnavas pagastā, taču sēnes palikušas neidentificētas
līdz 2017. gada novembrim, kad Stopiņu pagastā tādas uzgājis un piederību sugai atminējis Atis Mārtiņsons.
Līdz mūsdenām (2025) zināmi seši atradumi - četrās vietās valsts centrālajā daļā un divās vietās austrumdaļā.
|
Šī sēne vienmēr ir neregulārā veidā sakrunkota; krokojums var atgādināt gan smadzenes, gan zarnas, gan vīnogu ķekaru.
Tā ir pēc konsistences želejveidīga un puscaurspīdīga, gluda un spoža; jauna ir pavisam gaiši, bet veca tumši violetbrūna.
Šāda veidojuma izmēri var sasniegt 10 cm vai pat vairāk. (Kad sēne apžuvusi - kā šeit - tā savu spozmi nedaudz zaudē.)
Šī sēne ir viegli atdalāma no substrāta - lapkoku koksnes. Substrāta lomā var būt ne tikai dižskābarža, kurš figurē sugas
zinātniskajā nosaukumā, bet ari vairāku pie mums izplatītu lapkoku koksne.
Šīs lappuses foto ataino eksemplārus no trijām atradnēm dažādās mūsu zemes daļās.
Pateicamies Aināram Valdovskim,
Ingunai Riževai un
Evitai Veinbergai
par šiem foto!
Visu foto pēcapstāde un savstarpējā salāgošana ir veikta senes.lv.
