Neatpazīta sviestbeku ģints sēne Suillus sp.(?) |
||||
Izcili lielai parastajai sviestbekai (Suillus luteus) ļoti līdzīga beka, taču kātiņa pamatnes pati galotne ārkārtīgi strauji nozilē, gandrīz vai nomelnē. 2013. gada oktobra sākumā Edgars Mūkins atrada vienu šādas bekas eksemplāru Kalngales pludmalē, smiltīs pie pirmajiem krūmiem, bet 2014. gada augusta beigās tieši turpat - otru eksemplāru. Kopš 2015. gada ļoti epizodiskajos apmeklējumos nav manīta. Šāda īpašība nefigurē nevienā mūsu izskatītā sugas aprakstā. Nav izslēgts, ka tā ir lokāla mutācija. |
Cepurītes augšpuse pēc izskata ir tāda kā mazliet novecot sākušai parastajai sviestbekai. Abiem atrastajiem eksemplāriem tā bija praktiski vienāda.
Poras cepurītes apakšpusē ir kā tipiskajai parastajai sviestbekai, taču pirmajam eksemplāram tās bija pieaugušai sviestbekai neraksturīgi stingras.
Kātiņa pamatnes pats gals ārkārtīgi spēji un stipri nozilē, gandrīz nomelnē. Otrajam eksemplāram zilēšanas laukums bija krietni mazāks nekā pirmajam.
Intensīvā zilēšana/melnēšana notiek vien ļoti plānā slānī. Pārējais kātiņa un cepurītes mīkstums krāsu griezumā būtiski nemaina (ļoti viegli sārtojas).
Kātiņa virsma ir nosēta ar sīkiem tumšiem graudiņiem. Otrajam atrastajam eksemplāram (acīmredzot jaunākam nekā pirmais) kātiņu apjoza gredzens.
Abi atrastie eksemplāri izcēlās ar ievērojamiem izmēriem, īpaši - pirmais.