|
Liela adateņsēne (diametrs līdz 12-15 cm)
ar vairāk vai mazāk plakanu, sākumā gaišbrūnu, vēlāk tumšbrūnu un vecumā pat gandrīz melnu cepurīti,
kuru blīvi klāj koncentriski izvietotas tumšbrūnas zvīņas, pieaugušai sēnei visai spurainas.
Adatiņas augļķermeņa apakšpusē ir gar kātiņu nolaidenas, bāli brūnganpelēkas, līdz 1 cm garas.
Kātiņš salīdzinoši īss, apm. cepurītes pamatkrāsā. Mīkstums vecumā kļūst rūgtens
(taču ne tuvu tik rūgts, kā (pretstatā parastajai vēršmēlenei un
egļu vēršmēlenei). Aug rudenī smilšainos priežu mežos.
Reti sastopama. Neēdama rūgtuma (nenovēršama) dēļ.
|
|
Senāk visas šāda izskata sēnes tika uzskatītas par parastajām vēršmēlenēm, tomēr krasā atšķirība sēņu garšā
- vienas ļoti rūgtas, citas ne - raisīja aizdomas par piederību dažādām sugām.
Mūsdienu pētījumi molekulārā līmenī ir parādījuši, ka ir pat veselas trīs ārēji ļoti līdzīgas sugas:
parastā vēršmēlene, egļu vēršmēlene un rūgtā vēršmēlene.
Balstoties uz visjaunākajiem (2019) pētījumiem molekulārā līmenī, ir pārcelta uz brūnzobju ģinti (Hydnellum),
lai arī pēc konsistences (salīdzinoši mīkstāka un padevīgāka), kā arī citām makro- un mikroskopiskajām īpašībām ir
daudz līdzīgāka pārējām vēršmēlenēm, nevis brūnzobēm (pacietas, ļoti sīkstas); latviskais nosaukums netiek mainīts.
|
