| |
|
Parastajai gailenei radniecīga maza (pāris cm) sēne ar malā viļņainu vai pat krokainu cepurīti, virspusē
gaišbrūnu vai pelēcīgi brūnu, bet apakšpusē gaiši zilganpelēku; ar smalkām un seklām (dzīslveida) krokām cepurītes apakšpusē,
kuras vairākkārtīgi un diezgan neregulāri zarojas; ar saplacinātu, rievotu un dobu netīri dzeltenīgu kātiņu, nereti 2-3 cepurītēm kopīgu.
Aug rudenī zem lapkokiem. Diezgan reti sastopama. Ēdama (uzreiz cepama).
Viļņotā pataurene pagātnē ir Latvijā hroniski jaukta ar pelēko gaileni, tā ka līdz 2012. gadam
tai nemaz nebija latviskā nosaukuma (izdomāts konsultācijās ar Edgaru Vimbu).
|
Viļņotajai pataurenei
augļķermeņa mala ir visai izteikti viļņota, bet krāsojuma toņi nav ne tuvu tik koši kā zeltkāta gailenei vai sekstainajai gailenei:
augšdalas (cepurītes) virspuse ir gaišbrūna vai pelēcīgi brūna (un novecojot vai pēc ievākšanas top tumšāka), bet apakšpuse - gaiši zilganpelēka.
Cepurītes malas krokainums ir īpaši izteikts pavecākām sēnēm. Lai arī ir pareti sastopama,
toties, ja reiz aug, tad parasti prāvās un blīvās grupās.
Cepurītes apakšpusi blīvi klāj smalkas un seklas (dzīslveida), vairākkārtīgi zarojošās krokas (kuras nemaz neatgādina lapiņas).
Netīri dzeltenīgais kātiņš ir saplacināts, garenvirzienā rievots un dobs.
Kātiņš nereti sazarojas un ir kopīgs 2 vai 3 cepurītēm.
