| |
|
Neliela (diametrs daži cm) lapiņsēne ar dziļi iedobtu cepurīti, kura mitra ir rūsgana vai pelēcīgi brūna,
bet sausa manāmi pabalē. Lapiņas ir gaišas, diezgan cieši viena pie otras, gar kātiņu nedaudz nolaidenas.
Kātiņš ir mēreni garš un aptuveni cepurītes krāsā. Mīkstums ir bēškrāsas.
Aug vēlā rudenī vai pat ziemas sākumā gan uz augsnes - zālājos, pļavās, ganībās u.tml., turklāt nereti -
prāvās mēreni ciešās grupās, gan arī uz trūdošas koksnes. Ilgi uzskatīta par ļoti reti sastopamu,
taču vairāki mūsdienu novērojumi vedina domāt, ka patiesībā nemnaz tik ļoti reta,
tikai bieži vien paliek neievērota sakarā ar tās atradņu samērā neparasto novietojumu (ne mežā!)
un ļoti vēlo augšanas laiku (pat ap Ziemassvētkiem!). Ēdama.
|
  |
 |
 |
| |
| |
| |
Rūsganā skaistgalvene var augt gan uz trūdošas koksnes (pa kreisi), gan
uz augsnes (pa labi). Tās cepurīte ir vidū dziļi iedobta, bezmaz kausveida. |
Rūsganās skaistgalvenes cepurīte mitrumā ir rūsgana vai pelēkbrūna,
bet sausumā pabalē. Tā kā uzlijušais mitrums ilgāk saglabājas cepurītes viducī,
tas mēdz būt manāmi tumšāks nekā jau apžūt paspējusi cepurītes ārējā zona.
Gar malu cepurīte ir starveidīgi rievota, turklāt arī diezgan tālu iekšup.
Rūsganās skaistgalvenes kātiņš ir mēreni garš un aptuveni cepurītes krāsā.
Lapiņas ir gaišas, diezgan cieši viena pie otras, gar kātiņu viegli nolaidenas.
Rūsganā skaistgalvene aug pārsvarā zālājos, pļavās un tml., turklāt pavisam vēlā rudenī
vai pat ziemas sākumā, nereti prāvās un ciešās grupās.
(Šeit: blīvākā daļa no kādas lielas augļķermeņu grupas zālājā pie sporta laukuma bezsniega Ziemassvētku priekšvakarā.)
Šīs lappuses foto ir no divām mūsu uzietām atradnēm:
Gaujas senlejas labajā pusē pie Siguldas, starp Balonu pļavu un Piķenes krauju,
kā arī Siguldas nomalē, Laurenču sporta kompleksa dienvidu malā
(kur uzņemti tieši Ziemassvētku priekšvakarā neilgi pirms saulrieta).
