 |
 |
 |
||
| Koksnes piltuvene (kokpiltuvene) | ||||
|
|
|
||
| Koksnes piltuvene (kokpiltuvene) | ||||
| ◄ | Ossicaulis lignatilis (syn. Clitocybe lignatilis) | ► |
|
Neliela lapiņsēne (diametrs 2-10 cm) ar sākumā netīri bālganu, vēlāk pelēcīgi brūnu, turklāt miltainas apsarmes klātu cepurīti, vidū viegli iedobtu; ar baltām, vecumā reizēm dzeltējošām lapiņām, kuras ir visai cieši viena pie otras; ar paīsu vispirms baltu, vēlāk viegli brūnējošu pūkanu kātiņu, nedaudz asimetriski novietotu; ar sīkstu baltu mīkstumu, kurš griezumā krāsu nemaina un smaržo pēc miltiem vai augļiem. Aug rudens pusā uz trupošas koksnes (nevis uz zemes kā citas piltuvenes!), lielākoties uz ošu kritalām. Skaitījusies ļoti reta, ir iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā. Taču mūslaikos novērota arvien biežāk, sevisķī dažos gados, ko, iespējams, izraisa slimības dēļ kritušu gobu daudzuma palielināšanās. Neēdama. Tā kā pēc vair. būtiskām īpašībām atšķiras no pārējām piltuvenēm (Clitocybe), jau pasen ir pārcelta uz citu ģinti (Ossicaulis), tomēr latviski joprojām saucas piltuvene. |
|
Pirmo reizi Latvijā konstatējis Aleksandrs Pučko 1954. gadā Moricsalā. Līdz mūsdienām ir uzieta vēl daudzās Latvijas vietās (lielākoties Kurzemē), it īpaši - pēdējos gados. |
   |
Lai gan cepurites vidus ir viegli iedobts, koksnes piltuvene nemaz neizskatās piltuvveidīga!
Atšķiribā no visām citām piltuvenēm, tā aug nevis uz zemes, bet gan uz trupošas koksnes.
Cepurītes virsa sākumā ir netīri bālgana, vēlāk top pelēcīgi brūna, turklāt parasti - uzkrītoši
plankumainā veidā. Bez tam tā ir miltainas apsarmes klāta.
 |
Koksnes piltuvenes lapiņas ir cieši viena pie otras, sakuma baltas, vecumā dažkārt dzeltē.
Kātiņš ir paīss un nedaudz asimetriski novietots, pūkains, sākumā balts, vēlāk viegli brūnē.
 |
Šīs lappuses foto ir no divām atradnēm Gaujas nacionālajā parkā, tā dienvidrietumu dalā: Gaujas senlejas
kreisā krasta nogāzē nedaudz lejpus Lorupes ietekas un senlejas labā krasta nogāzē zem Krimuldas pils.
| ◄ | ► |
|
|