| |
|
Sīciņa sēne ar ieapaļu galviņu 2-7 mm caurmērā un salīdzinoši resnu 3-6 mm garu kātiņu, sākumā balta vai krēmkrāsā,
vēlāk mēreni tumsnējoša; briedumā galviņa pārplīst. Aug rudens pusē lielās un ciešās grupās uz trūdošiem mājlopu nagiem un ragiem
(Latvijā ir novērota pārsvarā uz tiem). Šķiet, ka ir ļoti reti sastopama. Taču iespējams, ka faktiski nav tik īpaši reta,
taču hroniski paliek neievērota. Jautājumam pa ēdamību nav jēgas.
|
| |
|
Pirmo reizi Latvijā pamanījis Ēriks Začs 2021. gadā kaut kur Rēzeknes novadā (uz buļļa raga),
bet piederību sugai attālināti noteikusi Inita Dāniele. 2024. gadā atrasta Naukšēnu (tagad Valmieras) novada Jeru pagastā
(uz zirga naga) un nedaudzās savstarpēji tuvās vietās Rucavas pagastā blakām Papes pļavām (uz taurgovju
ragiem). Jaunākā info: 2025. gada 20. decembrī uzieta ari Saldus novada Remtes pagastā (uz raga paliekām); atradis Agris Kveders. piederību šai sugai noteicis Edgars Mūkins.
|
Sīciņā nagu onigēna aug lielās ciešās grupās uz trūdošiem mājlopu ragiem (šeit: uz taurgovs) un nagiem.
Par cik ir praktiski tādā pašā krāsā kā šīs lopu atliekas, ir grūti pamanāma un viegli var palikt neievērota.
Nagu onigēnai ir maziņa ieapaļa galviņa (ar caurmēru 2-7 mm) ar graudainu virsu un 3-6 mm garš kātiņš.
Lai gan nagu onigēnas galviņa un kātiņš ar neapbruņotu aci izskatās gludi, patiesībā tie tādi nemaz nav.
Šīs lappuses foto ir no atradnes Rucavas pagastā, mežā cieši blakām Papes pļavām.
Piezīme.
Latvijā ir nedaudzas reizes atrasta arī radniecīgā kraukļu onigēna,
kura aug uz pūstošām putnu spalvām, dzīvnieku vilnas izstrādājumiem u.c.
