Dzeltenbrūnā negailene |
Hygrophoropsis rufa |
Neliela (caurmērs līdz 8 cm) lapiņsēne ar cepurītes virspusi brūnos un dzeltenos toņos, stipri nolaidenām un dakšveidā zarotām oranžām lapiņām un tādas pašas krāsas kātiņu. Pēc izskata ļoti līdzīga, ja neskaita atšķirīgo krāsojumu, dzeltensarkanajai negailenei (viltus gailenei). Aug rudens pusē uz augsnē trūdošas skujkoku koksnes vai arī blakus tai. Šķiet, ir ļoti reti sastopama: zināmi tikai nedaudzi pietiekami droši atradumi (2024). |
Dzeltenbrūnā negailene atzīta par atsevišķu sugu (pamatojoties, cita starpā, uz pētījumiem molekulārā līmenī) 2008. gadā; līdz tam tika uzskatīta par dzeltensakanās negailenes varietāti. Skaitās reta visā Eiropā, jo pagaidām (2016) konstatēta vien apmēram pusducī valstu; taču iespējams, ka faktiski ir uzieta biežāk, tikai nav atšķirta no dzeltensarkanās. Latvijā konstatēta Inčukalna novadā pie Gaujas (2013. gadā, Edgars Mūkins, ar Initas Dānieles palīdzību sugas noteikšanā). Taču iespējams, ka faktiski novērota jau agrāk, tikai tolaik nav radusies pietiekama pārliecība par piederību sugai. 2024. gadā suga uzieta vēl trijās vietās savstarpēji atstatās Latvijas deļās. |
Dzeltenbrūnā negailene pēc apveida ir ļoti līdzīga bieži sastopamajai dzeltensarkanajai negailenei.
Dzeltenbrūnā negailene atšķiras no dzeltensarkanās ar cepurītes krāsu: sākumā ir viscaur brūna.
Dzeltenbrūnā negailene atšķiras ar krāsu arī vecumā: vidus aizvien brūns, tikai mala nodzeltējusi.
Dzeltenbrūnajai negailenei, gluži tāpat kā dzeltensarkanajai, daudzas lapiņas dakšveidīgi zarojas.
Gan lapiņas, gan kātiņš, gan mīkstums ir brūni oranžos krāsu toņos. Cepurītes maliņa ir ieritināta.
Šīs lappuses foto ir no pirmās reģistrētās atradnes - Inčukalna novadā pie Gaujas, kā arī no atradnes pie Rucavas.
Plānojam
nākotnē pārcelt šo sugas apraksta lappusi uz saistīto vietni fungi.lv,
kurā jau ir ilustrētais apraksts tuvu radniecīgajai dzeltensarkanajai negailenei.