Vietnes sadaļas

Citādās 

Zirgkastaņu lapu sēne
  Guignardia aesculi / Phyllosticta paviae  
 

Uz parastās zirgkastaņas (Aesculus hippocastanum) lapām klājeniski augoša sēne, kura izraisa lapu plankumveida nobrūnēšanu un beigās - arī to sačokurošanos. Sēnei attīstoties, vispirms uz lapas augšpuses parādās dzeltenbrūni plankumi, tad tie plešas plašāki un kļūst vidū arvien tumšāki, līdz daudzos izveidojas melni punktveidīgi augļķermeņi. Stipri bojādama lapas, sēne kavē fotosintēzes norisi tajās, lidz ar to - visa koka attīstību, tomēr neapdraud ta eksistenci. Agrāk skaitījās vasaras otrās puses un rudens sēne, taču pēdējos gados ir novērojama jau no jūnija sākuma, bet jūlija sākumā ir lapas jau stipri nobrūninājusi un sākusi veidot augļķermeņus. Vēl pagājušā gadsimta beigās tika uzskatīta par diezgan retu, taču mūsdienās ir sastopama pat ļoti bieži, nereti nobrūninot gandrīz visas zirgkastaņas (vismaz dažos reģionos). Jautājumam par ēdamību nav jēgas.

 

Sēnei ir Ziemeļamerkas izcelsme, Eiropā tā ir ievazāta. Lai gan pētījumu par tās izplatību Latvija nav, mūsu un citu vērojumi vedina domāt, ka ieviešas arvien pamatīgāk.

Zirgkastaņas lapu sēne izraibina ši koka lapas ar pašā sākumā bāli zaļganiem, tad dzeltenbrūniem un visbiedzot arvien tumšāk brūniem plankumiņiem.

   
 

Vispirms uz šī koka lapām izveidojas dzeltenbrūni 
plankumiņi, kas ar laiku kļūst vidū arvien tumšāki.

Plankumi plešas arvien plašāki, bet to vecākajās
un tumšākajās vietās veidojas melni augļķermeņi.

 

Šie foto ir uzņemti ar 20 dienu atstarpi (25. jūnijā un 15. jūlijā, kas vēl pirms pārdesmit gadiem būtu skaitījies ļoti agri).

 

Vasaras otrajā pusē šīs sēnes izveidotie dzeltenie un brūnie plankumi reizēm ir tik blīvi viens pie otra, ka lapas zaļums daudzviet ir jau pilnībā izzudis.

 Nodzeltēšana un nobrūnēšana vairāk vai mazāk skar praktiski visas lapas, un tā parasti ir novērojama ne vien atsevišķam kokam, bet arī apkārtējiem.
Stipri cietušās lapas agrāk vai vēlāk sāk sačokuroties.

Uz zaļajām
augu  daļām

 
 

Citādās