| |
|
Maza vai sīka askusēne (diametrs 1-1½ cm), sākumā slēgta,
tad kausveidīga, beigās šķīvjveidīga ar saplaisājušu malu; ar ārpusi sākumā tumšāk, vēlāk gaišāk brūnos toņos;
ar tumšbrūnu (vēlāk bālējošu) iekšpusi. Ārpuse izskatās kā nobārstīta ar sīkiem graudiņiem. Kātiņa nav.
Aug ziemā un agrā pavasarī uz atmirušiem lazdu (ret alkšņu) stumbriem; spraucoties pa dažām kopā cauri mizai,
mēdz veidot sīkas, taču ļoti ciešas grupiņas. Parasti ir diezgan reti sastopama, tomēr dažos īpaši labvēlīgos gados - biežāk.
Mazais kontrasts ar fonu padara to pagrūti pamanāmu. Neēdama.
|
Lazdu graudaine aug ziemā un agrā pavasarī uz atmirušiem lazdu, daudz retāk
- uz atmirušiem alkšņu (gan balt-, gan meln-) stumbriem;
pa nedaudzām kopā spraucoties cauri mizai, veido skaitliski sīkas, taču ļoti ciešas gupiņas
- tik ciešas, ka augļķermeni stipri deformējas.
Lazdu graudaine jebkurā vecumā ir tādos vai citādos brūnos toņos - gan tās ārpuse (šeit), gan iekšpuse (sk. zemāk).
Puslīdz jauns augļķermenis izskatās kā nobārstīts ar sīkiem graudiņiem (kuri gan tuvākā skatījumā nemaz nav graudiņi).
Sākumā lazdu graudaines augļķermenis ir puslīdz noslēgts (pašā sākumā
- pat pilnībā) un viss vairāk vai mazāk gaišbrūnos toņos. (Foto 7. februārī.)
Vēlāk lazdu graudaines augļķermenis sāk plaisāt un plesties vaļā (vēsā laikā - gan ļoti lēni), atsegdams gludo tumši brūno iekšpusi. (Foto 15. martā.)
Lazdu graudaines augļķermenim turpinot atplesties (siltumā - jau diezgan strauji), tas kļūst līdzīgs kausiņam ar rupji izrobotu malu. (Foto 25. martā.)
Lazdu graudaines vēl citos vecumos -
gan ļoti jaunas, gan jau krietni vecas:
Atainotas Mikologu biedrības vietnē
|
