| |
|
Ļoti sīka sēne (atpletums ½-2 mm) ar strupu,
bālganu un sīkstu kātiņu, kuram apakšgalā ir sakņveidīgs turpinājums diezgan dziļi iekšā substrātā,
bet augšgalu vainago dzeltena želejveidīga cepurīte. Aug uz atmirušas skujkoku (vairāk priežu) koksnes.
Latvijas klimatā, pēc mūsu vērojumiem, parādās ļoti agrā pavasarī (vai pat siltā ziemā),
vasaras sākumā jau zaudē želejveidīgo cepurīti, bet sīkstais kātiņš saglabājas vēl mēnešiem ilgi.
Šķiet reti sastopama, taču ir visai iespējams, ka lielākoties paliek neievērota vai tiek noturēta par citu sugu.
Jautājumam par ēdamību nav jēgas.
|
| |
|
Kur, kad un kurš pirmo reizi konstatējis Latvijā, nav skaidrs (ir zīmējums 20.gs. veidotajā enciklopēdijā latvijasdaba.lv,
taču bez kāda skaidrojuma, t.sk. vai no Latvijas). Mums ir zināmi tikai trīs pašu atradumi, visi 21. gadsimtā:
2013. gada 11. maijā Inčukalna pagasta ziemeļaustrumos, 2017. gada 26. martā Siguldas pagasta austrumos un
2024. gada 12. maijā Siguldas pilsētas kapsētā (kur novērojumi ir turpināti arī sēnes nākamā dzīvescikla laikā 2025. gadā,
sākot jau ar marta pirmajām dienām).
|
Sakņkāta ditiola aug uz atmirušas koksnes. Tā ir ļoti sīka pat tad,
kad augšgalu vainago koši dzeltenā želejveidīgā cepurīte (sal. ar monētu!).
Kad dzeltenās želejveidīgās cepurītes ir izzudušas, sīkstie bālganie kātiņi saglabājas vēl mēnešiem ilgi.
Tad sēne ir vēl sīkāka (sal. ar skudru!)
Sakņkāta ditiola vienmēr aug lielos ciešos vai blīvos baros,
parasti saulainās vietās uz priežu koksnes (augšā), retāk - uz egļu koksnes (šeit).
(Sēņu tuvplāna fotouzņēmumu no šīs atradnes sk. galerteņu dzimtas
pārskata lappusē.)
Sakņkāta ditiolas, kā izrādās, dažkārt var izaugt arī uz ilgi trūdējušas apstrādātas
(bet nekrāsotas!) koksnes, turklāt pat gana iespaidīgā barā.
(Taču, šķiet, ārkārtīgi reti: mums nav izdevies atrast nevienu ziņu par līdzīgu gadījumu.)
(Sēņu tuvplāna fotouzņēmumu no šīs atradnes sk. galerteņu dzimtas
pārskata lappusē.)
Kad bez dzeltenās želejveida cepurītes, sakņkāta ditiolām piemīt apmēram kniedes forma.
Tām apakšgalā ir vēl sakņveidīgs turpinājums, kurš stiepjas diezgan dziļi iekšup substrātā.
Šīs lappuses foto ir no trim mūsu uzietām sugas atradnēm:
Inčukalna pagasta ziemeļaustrumos (uz priedes celma),
Siguldas pagasta austrumos (uz egles celma),
Siguldas pilsētas kapos (uz nekrāsota sola).
