| |
|
Sīka (diametrs ½ -1¼ cm) lapiņsēne ar sākumā olveidīgu vai noapaļoti cilindrisku cepurīti krēmkrāsā, vēlāk zvanveidīgu,
krokotu un peļpelēku ar okerkrāsas centru. Atšķīrībā no citām tintenēm, lapiņas nenoārdās melnā tintesveida masā.
Aug no vēla pavasara līdz rudenim lielos blīvos baros uz trūdošas
lapkoku koksnes (t.sk. augsnē sekli slēptas).
Bieži sastopama. Pēc dažām ziņām, kamēr vēl jauna, ir ēdama, pēc citām - neēdama.
|
Sīciņās (ap 1 cm vai mazāk) dižbara tintenes patiesi aug dižos baros -
no dažiem desmitiem līdz pat vairākiem simtiem augļķermeņu cieši vienkopus.
Laika gaitā cepurītes krāsa mainās no krēmkrāsas uz peļpelēku.
Pavisam veca tā sāk melnēt, tomēr, pretstatā citām tintenēm, nepārvēršas "tintē".
Lielākajos baros itin bieži novērojamas vairākas apakšgrupas, katru no kurām veido atšķirīga vecuma augļķermeņi -
krēmkrāsas, peļpelēki, melngani.
  |
 |
 |
| |
|
Dižbara tintenes cepurīte sākumā ir krēmkrāsā, olveida vai noapaļoti cilindriska. |
|
Vēlāk cepurīte atplešas līdz zvanveidīgai vai pat gandrīz
plakanai. |
 |
|
 |
| |
Dižbara tintenes cepurīte, kad augšanas gaitā ir puslīdz atpletusies, top izteikti sakrokota;
gluda paliek tikai cepurītes pati vidusdaļa (kura ir viegli ietonēta okerkrāsā). |
|
Lapiņas sākumā ir pelēcīgi baltas, tad top pelēkbrūnas
un visbeidzot melnas. Kātiņš ir balts un puscaurspīdīgs. |
Dižbara tintenes parasti aug uz dabiskas trūdošas koksnes, tomēr paretam - arī uz koksnes izstrādājumiem
(šeit: uz kapavietas "pagaidu" apmales).
Dižbara tintenes nereti aug pilsētvidē, pēc mūsu novērojumiem - ievērojami biežāk
nekā īsteni dabiskā vidē. Reizēm tās sastopamas pat pilsētas visdzīvāko ielu malās
(šeit - pašā Rīgas centrā, Krišjāņa Barona un Merķeļa ielu krustojumā, 2008.gadā).
