Vietnes sadaļas

Lapiņsēnes

Zeltlapiņu zeltdobīte
  Chrysomphalina chrysophylla  
 

Neliela vai pat maza lapiņsēne (diametrs 1-5 cm) ar pamatā persikkrāsas, taču gaišbrūnām sīkām šķiedrām vai pieguļošām zvīņām klātu cepurīti, iedobtajā centrā tumšāku; ar zeltaini dzeltenām, vidēji cieši izvietotām, gar kātiņu nedaudz nolaidenām lapiņām; ar gludu kātiņu apm. cepurītes krāsā; ar bāli zeltaini mīkstumu, kurš griezumā krāsu nemaina. Aug rudens pusē ciešās grupās uz vecām skujkoku kritalām (mūsu zemē novērota septembrī, pirmajā reizē - uz egles). Ārkārtīgi reti sastopama: pašlaik (2024) zināmas tikai divas atradnes (abas Kurzemē). Par ēdamību nav info.

 

Pirmoreiz Latvijā pamanījuši daži Mikologu biedrības pasākuma dalībnieki (Ieva Rožlapa u.c.) 2022. gadā Usmas ezera Moricsalā. Piederību sugai noteikusi Inita Dāniele. Otro reizi uzgājusi Sarmīte Štromberga 2024. gadā Tukuma novadā, pie Sēmes pagasta centra austrumu malas. Abās atradnēs bijuši vienuviet daži desmiti augļķermeņu.

 
Zeltlapiņu zeltdobītei cepurītes virsa ir persikkrāsas, taču sīku gaišbrūnu
šķiedru vai pieguļošu zvīņu noklāta (šādā kopskata foto nav redzamas).
Centrā ir mēreni dziļa iedobe, nedaudz tumšāka nekā pārējā cepurīte.
Zeltlapiņu zeltdobītes lapiņas tik tiešām ir zeltaini dzeltenas! Tās ir vidēji
cieši viena pie otras un ar trim atšķirīga garuma starplapiņu kārtām.
Lapiņas ir nedaudz nolaidenas gar sēnes kātiņu, kurš ir apmēram tādā
pat krāsā kā cepurīte un gluds (t.i., bez rievojuma, zvīņām u.tml.).
 

Zeltlapiņu zeltdobīte aug rudens pusē uz vecām skujkoku kritalām (šeit - uz apsūnojuša egles stumbra), turklāt parasti diezgan ciešās grupās.

Šīs lappuses foto ir no sugas pirmās mūsu zemē uzietās atradnes - Moricsalas dabas rezervātā.

 

Dažādas retākas lapiņsēnes

 
 
 

Lapiņsēnes