|
Visizplatītākā un vispopulārākā gaileņu dzimtas sēne.
Zeltaini dzeltenā augļķermeņa augšdaļas apakšā ir izteiktas, regulārā veidā izkārtotas krokas, kuras šķiet kā lapiņas (taču nav!).
Aug dažāda sastāva mežos no jūnija līdz oktobrim, pēdējos gados - nereti pat vēl ilgāk. Ēdama (uzreiz cepama).
Parastā gailene, salīdzinot ar citām sēnēm, satur īpaši daudz specifiska fermenta - hitināzes,
kura labi šķīdina no hitīna veidotos kāpuru apvalkus. Gaileņu hitināze nespēj izšķīdināt vienīgi sprakšķu (Elateridae)
kāpurus, dēvētus arī par drātstārpiem, jo tiem ir īpaši biezs apvalks un tam pa virsu - vēl aizsargājošs vaska slānītis.
Tomēr sprakšķu kāpuri salīdzinājumā ar citiem ir maz izplatīti, tāpēc parastās gailenes gandrīz nekad nav "tārpainas".
Parastajai gailenei ļoti tuvu radniecīgas un vizuāli ļoti līdzīgas ir
bālā gailene un
ametista gailene,
taču ir daudz retāk sastopamas (īpaši pēdējā).
|
|
Mūsu gadsimtā, klimata pārmaiņu iespaidā ziemas aukstumam nereti iestājoties visai vēlu,
parastās gailenes attiecīgajos gados turpina augt nelielā daudzumā arī novembrī un pat decembrī;
paretam tās dabā saglabājas ēšanai derīgā kondīcijā līdz janvāra vidum (pat ja tās brīžam ir klājis sniegs).
2020. gadā, kad meteoroloģiskā ziema praktiski izpalika, dažas gailenes ir atrastas pat 8. martā
(Vēsma Vijupe), taču jau stipri pavecas; kad tās bija izaugušas, nav skaidrs.
|
