Vietnes sadaļas

Visas bekas

Lielu izmēru beka (cepurītes diametrs līdz ~25 cm) ar gaišpelēku, vēlāk olīvpelēku cepurīti; ar resnu, lejasgalā vēl vairāk paresninātu kātiņu daudzās krāsās: augšā dzeltenīgu, zemāk sarkanu, bet pašā apakšā olīvpelēku un ar karmīnsarkanu joslu ap vidu! Stobriņu atveres ir koši sarkanas, vecumā top olīvzaļas. Mīkstums ir bālgans, ievainojumu vietās nedaudz zilē. Aug lapkoku mežos kaļķainā augsnē. Tiek uzskatīta par indīgu, taču nav vienprātības, cik stipri. Latvijā ir sastopama, labākajā gadījumā, ārkārtīgi reti (nav īstas pārliecības, ka ir vispār uzieta), tādēļ ir iekļauta Aizsargājamo sugu sarakstā.

Lai gan sugu ir vairākkārt pieminējuši jau Latvijas mikoloģijas pamatlicēji, vēl aizvien (2022. gada beigās) nav zināms neviens īsti pārliecinošs sugas novērojums mūsu zemē. 1936. gadā Heinrihs Skuja rakstīja, ka ir manīta Pērses gravā, taču neminot it nekādas ziņas par konkrēto vietu, laiku, novērotāju u.c. 1996. gadā Edgars Vimba tajā pašā reģionā - Skrīveros, netālu no dendrārija uzgāja jau nolauztu un pamestu eksemplāru, tomēr tā bēdīgās kondīcijas dēļ pilnīga pārliecība par piederību sugai neradās. Citi ziņojumi par velna bekas domājamo atrašanu XX gs. beigu daļā tagad tiek vērtēti kā vēl mazāk ticami. 2020. gada septembrī sociālajā tīklā Facebook parādījās foto ar pilnībā atbilstoša izskata sēnēm Aizkrauklē, pie paša Daugavas krasta, kuras gan pēc mūsu, gan pēc Dabas muzeja ekspertu vērtējuma varētu būt īstas velna bekas. Taču, tā kā foto bija publicēti ar ~10 dienu aizturi, pārbaudīt uz vietas vairs nebija iespējams. 2021. gada augusta vidū Facebook tika publicēts foto ar velna bekai visai līdzīgu sēni, kas bija ievākta Engures pusē. Tomēr, lai galvotu par atraduma piederību ļoti retai sugai, ar šādiem neprofesionāli uzņemtiem attēliem bija par maz.

Piezīme. Par velna beku bieži vien nepareizi dēvē te raganbeku (Boletus luridus), te žultsbeku (Tylopilus felleus).

Foto: Andra Simanova (2020)

Foto: Egils Laukmanis (2021)

Visas bekas