Melnējošā beka Boletus pulverulentus / Cyanoboletus pulverulentus |
||||
Nelielu izmēru beka ar cepurītes virsmiziņu brūnos toņos; ar sulīgi dzelteniem, taču pieskārumos strauji un stipri zilējošiem, pat melnējošiem stobriņiem; ar augšgalā koši dzeltenu un zemāk sarkanu, taču pieskārumos ļoti spēji zilējošu un vēlāk pat melnējošu kātiņu. Mīkstums dzeltens, arī pieskārienu vietās spēji un stipri zilē, vēlāk melnē. Aug lapkoku un jauktos mežos, īpaši zem ozoliem. Ļoti reti sastopama: konstatēta tikai trīs vietās (līdz 2021.g.), tiesa, vienā - atkārtoti un daudzos eksemplāros. Ēdama, taču neskaitās vērtīga; kā retumu labāk atstāt augam. |
Vairākus eks. 2013. gadā Kazdangas muižas parkā pamanīja Jānis Klučenieks u.c.; piederību sugai noteica (uz vietas) Inita Dāniele. 2021. gadā Inguna Vilka uzgāja 2 eks. Pārgaujas novadā netālu no Lielstraupes, Līvija Sproģe - 2 eks. Vaiņodes novadā, Dinsdurbes muižas parkā; abos gadījumos piederību sugai attālināti (tomēr gana droši) noteica eksperti no senes.lv un Nacionālā dabas muzeja. |
Melnējošās bekas cepurītei virsmiziņa ir brūnos toņos (taču reizēm ievērojami atšķirīgos no šeit atainoto eksemplāru krāsojuma) un mazliet samtaina.
Melnējošās bekas kātiņš augšgalā ir koši dzeltens un zemāk sarkans, taču pieskārumos ļoti strauji nozilē un tad nomelnē.
Melnējošās bekas stobriņi ir ieapaļi un sulīgi dzelteni, taču pieskārumos strauji un stipri nozilē, vēlāk tikpat kā nomelnē.
Melnējošās bekas mīkstums ir dzeltens, taču bojājumā vai griezumā
strauji un stipri zilē (sk. arī augstāk bekas kātiņa nogriezuma
vietu).
Šīs lappuses foto ir no ilglaicīgas un ražīgas atradnes Kazdangas muižas parkā.
Melnējošās bekas Kazdangas atradnē
to pirmās konstatēšanas reizē (2013):
Atainotas Mikologu b-bas vietnē