 |
 |
 |
||
|
Resnkāta beka Boletus calopus / Caloboletus calopus |
||||
|
|
|
||
|
Resnkāta beka Boletus calopus / Caloboletus calopus |
||||
|
Prāvu izmēru beka (diametrs līdz 15 cm) ar samtainu pelēcīgi dzeltenu vai pelēcīgi brūnganu cepurīti un salīdzinoši resnu (tomēr bez paresninājuma lejasgalā) kātiņu, kurš pašā augšā ir spilgti dzeltens, bet zemāk - koši sarkans un kuru klāj smalks tīklojums. Stobriņu atveres ir dzeltenas un iespiedumu vietās zilē. Mīkstums ir gaiši dzeltens, ievainojumu vietās nedaudz zilē. Aug lapkoku mežos skābās un smilšainās augsnēs. Ļoti reti sastopama. Neēdama, jo ir un paliek rūgta pat pēc ilgas vārīšanas. |
|
Pirmoreiz kā Latvijā sastopamu pieminējis Vilis Lūkins 1978.g., taču nenorādot konkrēto atrašanas vietu u.c. datus. Gadsimta nogalē dažus eks. Burtnieku muižas parkā pamanīja Zanda & Edgars Mūkini, taču arī šis novērojums netika pienācīgi dokumentēts. 2014.g. un 2015.g. uz sēņu izstādēm Pelču un Stelpes skolās bija atnesti kopumā trīs eks.; sugu noteica Inita Dāniele. 2020.g. vairākus varbūtējus eks. mežā pie Rudbāržiem ievēroja Inga Ozola; nākamajā gadā turpat uzietajiem eks. šo sugu uz vietas apstiprināja mikologu ekspedīcijas dalībnieki (t.sk. senes.lv pārstāvis). 2022.g. pie Šlīteres divus jau vecus, tomēr atpazīstamus eks. vienu otram blakām atrada Līga Jēka un Inita Dāniele. |
 |
 |
Resnkāta bekas cepurīte ir samtaina, pelēcīgi dzeltena vai pelēcīgi brūngana.
Kātiņš ir samērā resns (bet ne tik, cik liktos pēc nosaukuma), taču bez
paresninājuma lejasgalā. Pašā augšā kātiņš ir dzeltens, bet zemāk - sarkans;
to klāj smalks tīklojums. Stobriņu atveres ir dzeltenas, iespiedumos zilē.
|
Resnkāta bekas mīkstums, kas vispār ir gaiši dzeltens, griezumā nedaudz zilē.
Šīs lappuses foto ir no bagātīgas un ilglaicīgas atradnes pie Rudbāržiem.
Pateicamies Ingai Ozolai, kura
aizveda mikologu ekspedīciju uz turieni!
Resnkāta bekas no atradnes pie Kuldīgas novada Pelčiem:
   |
Atainotas Mikologu biedrības vietnē
 |
|
|