| ◄ |
|
Boletus appendiculatus / Butyriboletus appendiculatus |
|
► |
| |
|
Lielu izmēru beka (cepurītes diametrs līdz ~20 cm) ar pelēcīgi brūnu vai sarkanīgi brūnu cepurītes virsmiziņu,
ar koši dzelteniem un piespiedumos zilējošiem stobriņiem apakšpusē un ar līdzīgas krāsas kātiņu
(reizēm gan ar sarkanīgiem vai brūnganiem plankumiem), kura augšdaļu klāj smalks tīklojums.
Mīkstums ir ļoti stingrs un bāli dzeltenīgs, griezumā lēni zilē. Aug zem lapkokiem, pārsvarā ozoliem.
Ārkārtīgi reti sastopama: uzieta divās-trijās vietās. Ēdama, taču kā retumu pareizāk atstāt augam.
|
| |
|
Pirmoreiz Latvijā, iespējams,
konstatēta 1962. gada Mazsalacas pusē; pilnīgus novērojuma datus aizvien nav izdevies noskaidrot,
tāpēc ne mums, ne Latvijas Dabas muzeja ekspertiem nav īstas pārliecības par šī novērojuma ticamību.
Mūsdienās pamanījis Normunds Smaļinskis 2017. gadā Aizputes novada Lažas pagastā,
Apriķu apkārtnē pie Tebras, bet piederību sugai noteikusi Inita Dāniele.
Vēlreiz atradusi Līvija Sproģe 2024. gadā Durbes novada Tadaiķu pagastā pie Lieģes stacijas,
bet piederību sugai attālināti (pēc foto vair. rakursos un vārdiska apraksta) noteicis Edgars Mūkins.
|
| |
Šai bekai ir pelēcīgi brūna vai arī sarkanīgi brūna cepurītes virsmiziņa
bet poras cepurītes apakšpusē ir koši dzeltenas un piespiedumos zilē.
Kātiņš ir dzeltenīgs, ar tumšākiem plankumiem un tīklojumu augšdaļā.
Pateicamies Normundam Smaļinskim un
Inārai Avotiņai par šo foto oriģināliem!
To pēcapstrāde veikta senes.lv.
Tā kā sugu dabā paši neesam skatījuši, bet foto ir uzņemti dabiskā un mākslīgā
apgaismojuma sajaukumā, krāsu toņu atveidojuma precizitāti nevaram garantēt.
Vārpstkāta beka kā sēņu izstādes eksponāts (Ventspilī, 2024. gadā).
Pateicamies Mikam Riekstam-Hofmanim par šo foto!
