 |
 |
 |
||
| Dzeltenā mušmire | ||||
|
|
|
||
| Dzeltenā mušmire | ||||
| ◄ | Amanita gemmata (syn. Amanita junquillea) | ► |
|
Vidēja lieluma lapiņsēne (diametrs līdz ~10 cm) ar krēmīgi vai zeltaini dzeltenu cepurītes virsu, pa kuru ir izkaisītas nelielas baltas plēksnes, pēc formas neregulāras un visbiežāk tikai cepurītes vidusdaļā; ar baltām lapiņām, kuras ir cieši viena pie otras; ar blāvi dzeltenīgu kātiņu, kuru apjož necils, ar laiku izzūdošs balts gredzens un kura mazliet paresnināto pamatni ieskauj balta lodveidīga maksts. Aug rudens pusē zem skuju kokiem (pārsvarā zem priedēm) smilšainās augsnēs, īpaši kāpās. Ārkārtīgi reti sastopama: līdz šim (2025) ir atrasta tikai trijās vietās Kurzemes piekrastē (toties vienā - vairākos desmitos eksemplāru). Indīga, iedarbojas uz cilvēka organismu līdzīgi sarkanajai mušmirei (nav gan īsti zināms, cik stipri). |
|
Pirmo reizi Latvijā ievērojis Nikolajs Savenkovs 2019. gada oktobrī ar priedēm apaugušās kāpās starp Papes ezeru un jūru (vair. desmitus eks., pārsvarā sīkās grupās). Pēc iesniegtajām fotogrāfijām un vārdiskā apraksta piederību sugai noteikuši Inita Dāniele un Edgars Mūkins, neatkarīgi viens no otra nonākot pie identiska secinājuma. 2021. gada septembrī Artūrs Griķītis uzgājis otru atradni (ar 2 eks.) - pie Liepājas, no Karostas dažus km uz ziemeļiem, arī ar priedēm apaugušās piejūras kāpās. Piederību sugai pēc attālinātas izvērtēšanas atzinuši tie paši eksperti. 2023. gada septembrī anonīms portāla iNaturalist ziņotājs uzgājis Nīcas pagasta Bernātos (1 eks.). |
  |
 |
 |
|
Dzeltenajai mušmirei uz krēmīgi vai zeltaini dzeltenās cepurītes ir nelielas, |
  |
|
 |
Briedumā dzeltenajai mušmirei balto plēksņu uz cepurītes ir maz, parasti tikai vidusdaļā, un tās ir izvietotas nevis koncentriski, bet haotiski.
  |
|
 |
|
Baltās plēksnes, kādas rotā dzeltenās mušmires cepurīti, reizēm laika gaitā zūd. Vēl biežāk tas gadās ar sēnes kātiņu ieskaujošo gredzenu. |
Dzeltenā mušmire Latvijā ir konstatēta ar priedēm un zāli, sūnām vai ķērpjiem apaugušās piejūras smilšu kāpās (līdz 2025.g. trijās vietās). |
|
Šīs lappuses foto ir no divām pirmajām Latvijā uzietajām atradnēm - starp Papes ezeru un jūru un pie Liepājas (Karostas).
Pateicamies
Nikolajam Savenkovam, Artūram Griķītim
un Evitai Veinbergai par šiem foto!
To pēcapstrāde veikta senes.lv.
Tā kā joprojām neesam šo sugu redzējuši dabā, krāsu toņi attēlos varētu būt iznākuši mazliet neprecīzi.
| ◄ | ► |
|
|