|
Latvijas Mikologu biedrības Gada sēne 2023
Grifola frondosa |
 |
|||||
|
Šīs lappuses materiālus ir atļauts pārpublicēt, norādot avotu - Latvijas Mikologu biedrību (foto - arī to autorus),
Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2023 izvēlējusies daivaino čemureni (Grifola frondosa (Dicks.) Gray). Sēne Latvijā ir reti sastopama, tā aug pie vecu ozolu pamatnēm mežos, alejās, parkos. 2023. gadā paiet 20 gadi kopš Latvijas Mikologu biedrības dibināšanas. Daivainā čemurene, kura atrodama pie Latvijas nacionālā simbola ozola saknēm, izvēlēta par Gada sēni tādēļ, ka lielajā čemurā bagātīgi saaugušās cepurītes ir kā daudzie biedrības biedri, aktīvā sēņu vērotāju kustība, kas ir izaugusi un vēl aizvien plešas plašumā biedrības darbības 20 gadu laikā. Daivainā čemurene pieder pie piepju sēņu grupas, tā noārda atmirušu ozolu koksni. Reizi gadā, rudenī, attīstās sporas veidojošie augļķermeņi. Tie ir lieli, sīksti, var dzīvot vairākas nedēļas, bet līdz nākamajam pavasarim spēj saglabāties vien tumšas cepurīšu atliekas. Aug galvenokārt pie vecu ozolu pamatnēm, reizēm vairākus metrus no koka uz saknes, vai pie veciem ozolu celmiem. Sēne sastopama mežos, parkos, alejās, arī pie individuāli augošiem lieliem ozoliem ganībās un citās lauksaimniecības zemēs. Eiropā šī suga aug galvenokārt uz ozoliem, bet atzīmēta arī uz citiem lapu kokiem, piemēram, uz gobas, skābarža, bērza, dižskābarža, kļavas un kastaņas. Retos gadījumos ir konstatēta arī pie skujkokiem. Tās augļķermeņi ir viengadīgi, veido lielu čemuru no daudzām mēlesveida cepurītēm, kuru kātiņi atiet no kopējas pamatnes. Visa augļķermeņa diametrs līdz 50(60) cm, svars pat 20 kg; atsevišķas cepurītes platums līdz 4-8 cm, biezums līdz 1 cm. Virspuse cepurītēm sākumā gaiši pelēkbrūna, vēlāk kļūst tumšāka līdz pat tumši brūnai veciem eksemplāriem, nedaudz joslaina. Konsistence ir sīksta, bet kaltētā veidā - trausla. Mīkstums ir balts līdz gaiši krēmkrāsas, ar patīkamu smaržu. Poras ir stūrainas, nevienādas, seklas, 2-4 uz 1 mm, to virsma ir krēmkrāsas līdz dzeltenīga. Stobriņu slānis nereti nolaidens gar kātiņu uz leju. Sporas bezkrāsainas, masā baltas, olveida vai eliptiskas, 6-7 x 4-4,5 μm. Daivainā čemurene sastopama ziemeļu puslodē, atrasta arī Austrālijā un Jaunzēlandē. Eiropā tā ir sastopama reti, un tās populācija sarūk veco mežu platību samazināšanās un lielo lapu koku izciršanas dēļ. Pēc speciālistu vērtējuma Eiropā tā ierindota gandrīz apdraudēto sugu (near threatened) kategorijā. Reģionos, kur tā sastopama bieži, tiek izmantota pārtikā, kā arī kultivēta. Austrumu valstīs tā tiek uzskatīta par ārstniecisku, Japānā pazīstama ar nosaukumu Maitake. Notiek arī šīs sēnes pētījumi klīniskajā medicīnā, un tās ir perspektīvas jaunu medicīnas preparātu izstrādei. Šogad Latvijas Mikologu biedrība aicina pievērst uzmanību lieliem veciem ozoliem mežos, alejās, parkos, atsevišķi augošiem kokiem, īpaši dižkokiem, un mēģināt sameklēt daivaino čemureni. Par atradumiem lūdzam ziņot Latvijas Mikologu biedrībai uz e-pastu mikologu.biedriba@inbox.lv, kā arī portālā dabasdati.lv.
Diāna Meiere, Ilze Ķuze Sugas fotoilustrācijas
Foto: Inita Dāniele
Foto: Diāna Meiere
Foto: Diāna Meiere
|
||||||
