|
Latvijas Mikologu biedrības Gada sēne 2017
Choiromyces meandriformis |
 |
|||||||||||||||||||
Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2017 ir izvēlējusies balto cūktrifeli (Choiromyces meandriformis). Tādā veidā vēlamies pievērst uzmanību pazemes sēņu daudzveidībai Latvijā un uzsvērt mikorizas (sēņu un augu abpusēji labvēlīgas attiecības) nozīmi dabā. Baltā cūktrifele ir pieskaitāma tā saucamajām pazemes sēnēm tām, kuras veido augļķermeņus daļēji vai pilnīgi iegremdētus augsnes virskārtā. Cūktrifelēm virsējā daļa ir redzama virs zemes, tādēļ tās var atrast, nerokot zemi vai neizmantojot dresētus dzīvniekus. Šīs sēnes (tāpat kā lielākā daļa mums labāk pazīstamo ēdamo sēņu bekas, bērzlapes u.c.) veido mikorizu ar dažādiem lapu un skuju kokiem, piemēram, ozoliem. Koka un sēnes sadarbība ir labvēlīga abiem koks caur sēņotni iegūst papildus ūdeni un barības vielas no augsnes, aizsardzību pret dažādiem augsnes patogēniem, bet sēne barības vielas, kuras veidojušās koka lapās. Augļķermeņi veidojas vasarā jūlijā un augustā. Nogatavojoties tie iegūst stipru smaržu, kas ar laiku kļūst nepatīkama. Šī smarža (smaka) pievilina dzīvniekus, kuri, apēdot cūktrifeli, izplata tās sporas. Sēne ir līdzīga prāvam kartupelim, un šķērsgriezumā tai piemīt raksturīgs dzīslojums. Tā ir paliela un blīva, svars var sasniegt pat puskilogramu, izmērs no 5 līdz 15 cm. Uzskati par to, vai cūktrifele ir ēdama, ļoti atšķiras. Vidusjūras zemēs tā tiek uzskatīta par nedaudz indīgu sēni, savukārt Ziemeļeiropā tā senāk lietota uzturā, vārot un sautējot. Lai arī sēne ir attāla radiniece dārgajām dienvidu sēnēm trifelēm, taču tās vērtība ir nesalīdzināmi zemāka.
Cūktrifele izplatīta visā Eiropā, taču sastopama tikai vietām. Latvijai tuvākās atradnes ir Zviedrijā (lielākoties dienviddaļā; tur sēne senāk lietota uzturā), Lietuvā (tur sēne iekļauta Sarkanajā grāmatā), Krievijā (Maskavas apkārtnē), Baltkrievijā. Latvijā cūktrifele pirmo reizi atrasta Rēzeknes apkārtnē 2015. gada augustā, lauku sētas teritorijā, dīķa tuvumā. Atradējs Jevgēnijs Dokuto sēni nogādāja Dabas muzejā, kur mikoloģes Inita Dāniele un Diāna Meiere apstiprināja, ka tā ir baltā cūktrifele. Savukārt 2016. gada vasarā pienāca trīs ziņojumi no Aizputes apkārtnes, un kopumā tur atrasti vairāki kilogrami cūktrifeļu (uz Latvijas Dabas muzeju ziņoja Raitis Auziņš, Elvijs Lankovskis-Ķeķis, Matīss Ļaudams). Augustā uz Aizputes mežiem devās arī Dabas muzeja mikoloģes ar pazemes sēņu meklēšanā apmācītu suni Tofi, un atrada cūktrifeles gan vietējā zinātāja parādītajā vietā, gan vēl citā mežā. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka piemērotos biotopos cūktrifeli varētu atrast visā Latvijā. Ziņojumus par šo un arī citām pazemes sēnēm gaidīsim uz e-pastu mikologu.biedriba@inbox.lv vai diana.meiere@lndm.gov.lv. Lai varētu pārliecināties, ka attēlā redzama cūktrifele, tā būtu jānofotografē vesela, tad ar asu nazi jānogriež daļa sēnes un jānofotografē šķērsgriezums. Nogriezto gabaliņu lūdzam izkaltēt tas varētu būt papildinājums Latvijas Dabas muzeja sēņu kolekcijai!
Diāna Meiere, Sk. arī Post scriptum lappuses apakšā. Sugas fotoilustrācijas 
Foto: D. Meiere 
Foto: D. Meiere 
Foto: D. Meiere 
Foto: D. Meiere 
Foto: D. Meiere Visu foto pēcapstrāde: E. Mūkins Sezonas gaitā no vietējiem iedzīvotājiem tika saņemti virkne ziņojumu par balto cūktrifeļu atradumiem, dažkārt - pat norādes, kur tās meklēt. Sekojot šīm norādēm, kā arī izmantojot pazemes sēņu meklēšanai apmācītus suņus, vēl dažās vietās cūktrifeles uzgāja arī speciālisti no Dabas muzeja un Mikologu biedrības. Kopumā ir izrādījies, ka divos Latvijas reģionos - pirmām kārtām Rēzeknes novadā un otrām kārtām Aizputes novadā - šī suga ir diezgan izplatīta un pat ieņēmusi stabilu vietu dažu vietējo iedzīvotāju ēdienkartē. Taču tā arī nepienāca it neviena ziņa par cūktrifeļu atradumiem ārpus šiem diviem reģioniem.
|
||||||||||||||||||||
